Lai arī viņš tiešām piedzīvoja traģisku galu un viņš savas gleznas nevarēja
pārdot, ir jāatzīmē, ka lielāku savas dzīves daļu viņš pavadīja kā mākslas
skolotājs un gleznu tirgotājs. Tikai astoņus savas dzīves gadus viņš nodarbojās
ar glezniecību, kas ļauj arī izskaidrot, kādēļ viņš nenomira badā. Tāpat viņš
arī nenogrieza sev visu ausi, tikai daļu no kreisās auss ļipiņas. Sāpīgi, tomēr
ne tik briesmīgi, kā varētu padomāt. 

Lielā harta ir zināma kā Anglijas vēstures robežlīnija, kurā tika ierobežotas
Anglijas karaļa tiesības, liekot pamatus demokrātiskam valsts pārvaldes modelim.
Gleznas attēlo, kā karalis Džons paraksta Lielo hartu 1215. gadā. Diezgan
precīzi, tomēr ir viena nianse. Džons visticamāk bija analfabēts. Jebkurš, kurš
ir aplūkojis kādu no četriem Lielās hartas oriģināliem, var redzēt, ka viņš savu
piekrišanu ir apstiprinājis ar karaļa zīmogu. Parakstīties nevajag. 

5.3.3 Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse (1/2) no
Valdes locekļiem. Valde pieņem lēmumus ar klātesošo Valdes locekļu vienkāršu
balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Valdes priekšsēdētāja
Prezidenta balss. 

Saules aptumsumi ir saistīti ar Mēness kustību un notiek jaunmēness laikā,
periodos, kad Saule atrodas tuvu kādam no Mēness mezgliem. Šo parādību novēroja
jau senie ēģiptieši un ķīnieši. Senie austrumnieki mēdza teikt, ka Pūķis norij
Sauli vai ar savu asti aizsedz to. Atbilstoši tas tika domāts, ka Pūķa aste vai
galva atrodas pie viena no Mēness mezgliem. Mēnesim, tāpat tā mezgliem tiek
piešķirta liela karmiska loma. Mēness un Saules aptumsumiem ir pat lielāka
ietekme uz Dabu, cilvēkiem, viņu psihi un veselību nekā Mēness fāžu maiņām.
Mēnesim atrodoties tādā pat attālumā no Zemes, ka Mēness leņķiskie izmēri sakrīt
ar Saules leņķiskajiem izmēriem ir iespējams pilns, gredzenveida vai daļējs
Saules aptumsums. Ja Mēness diska centrs nesakrīt ar Saules diska centru, tad
redzams daļējs aptumsums. Ja Mēness diska izmēri mazāki par Saules, tad redzams
gredzenveida Saules aptumsums, kāds bija novērojams 2003.gada 31.maijā. Konkrēts
Saules aptumsums novērojams tikai konkrētā vietā, visā pasaulē vienlaicīgi tas
nav redzams. Tātad konkrētā reizē Saules aptumsums novērojams tikai vienā vietā
pasaulē. Tā kā Saules aptumsums notiek konkrētā Zodiaka zīmē, bet katrai zīmei
atbilst konkrēta valsts, tad šī valsts arī visspēcīgāk izjūt Saules aptumsumu.
Tomēr aptumsums atstāj ietekmi uz norisēm arī tad, ja tas acij paliek apslēpts.
Starp citu, vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā vietā Saules aptumsumi nemaz nemēdz
atkārtoties biežāk kā reizi 4-5 gados daļēji Saules aptumsumi un reizi 200 – 300
gados pilni Saules aptumsumi. Pilns Saules aptumsums Rīgā bija redzams 1914.gadā
un nākamais būs tikai 2100.gadā. 

Ērikam izklausījās, ka mācītājs sarunājas pats ar sevi un tikai viņam pašam
saprotamā valodā. Tomēr Ēriks uzmanīgi klausījās cerībā kaut ko apjēdzamu
izlobīt arī sev. 

Nopērku motorolleru. Braucu uz jūru peldēties. Netālu no pludmales atceros, ka
esmu aizmirsis mobilo telefonu. Mēģinu apstāties. Nezinu, kur ir bremzes, bet
par laimi tās atrodu. Nobremzēju viena centimetra attālumā no pludmales priekšā
novietotā šķērskoka. 

Aizeju uz kino kaut kur nomalē. Satieku bijušo draudzeni Ivetu. Sabučojamies.
Ieejam kinoteātrī, novelku mēteli, pakaru. Kino ieveļas seši iedzēruši, paskaļi
vīrieši. Pēc brīža neapmierināti aiziet. Skatos – mans mētelis pazudis. Atrodu
citu vietā, bet atkal pazaudēju. Kino atrodas pamestā rūpnīcā, kurā izvietots
arī «second hand» veikals. Staigāju, meklēju sev mēteli, neko prātīgu nevaru
atrast. Neviens pārdevējs nepalīdz, pat izturas noraidoši. Braucu mājās bez
mēteļa, nav arī apavu. Sāku atcerēties, kuri no maniem draugiem arī kādreiz ir
pazaudējuši drēbes. Tas gan īpaši nemierina. Autobusā stāv melnās formās tērpti
jūrnieki, gluži kā manos dienesta laikos. Viens no viņiem man blakus smēķē,
pelni birst uz manām kailajām kājām. 

Sēžu ar māti konservatorijas zālē, notiek izlaidums. Dzied absolventi. Mēģinu
piebalsot, bet jūtu, ka iznāk nepareizi, nevaru paņemt augšējās notis. Pēc
koncerta pasniedz dažādas krāsas debesmannu ar pienu. Esmu uzlicis pamatīgu
porciju. Satieku tēvu. Pirms tam jau zināju, ka viņš ir zālē, tikai nevarēju
saskatīt. Parādu viņam, kur ko ņemt, jo viņš meklē šķīvi. Tēvs satiek vecu
draugu, kuram meita vai dēls tikko beidzis konservatoriju, bet diploms tam vēl
nav parādīts. Nesaprotu, kāpēc mēs šeit esam. Ir saulaina vasaras diena. 

Grupas biedri aplūko fotogrāfijas no ekskursijas. Grupa ir kopā ar resnu, bārdu
noaugušu pasniedzēju, kas atgādina vai nu mākslinieku vai pareizticīgo
garīdznieku. Bildē redzams, ka pasniedzējs sasveicinās ar cilvēku, pie kura viņi
ir atbraukuši. Viņi saskaras ar mēlēm. 

Soļoju pa pilsētas centru, ieeju parkā. Pa labi no celiņa ir kanāls, sāku slīdēt
lejā, ūdenī iekšā, taču tas nebaida. Mēģinu ar kājām izdarīt pagriezienus, it kā
braucot ar slaloma slēpēm. Izdodas lieliski. Nodomāju, ka var griezt slalomu pat
bez slēpēm. Tuvojas kanāla mala. Nav baiļu iekrist ūdenī, jo jūtu, ka varu
mierīgi apstāties. Apstājies mazliet palēcos un palieku gaisā kādu metru virs
zemes. Varu, mazliet grozot galvu un plecus, pacelties augstāk, apstāties gaisā,
mainīt lidojuma virzienu. Pagriežos atpakaļ – uz celiņa pusi, jo tomēr nolemju
neriskēt un nelidot pāri ūdenim. Vēl trūkst īstas pārliecības par savām
lidošanas spējām, vēl mazliet bail, ka kaut kas nenojūk, lai gan gaisā, virs
zemes, jūtos pavisam viegli, droši un pārliecinoši. 

Pēc koncerta visi trijatā brauca uz Valsts Mākslas muzeju, kur pēdējo dienu
notika Kubisma izstāde. Atomam tā bija jāredz, jo viņi neesot līdz šim
paspējuši. Atoms staigāja gar gleznām, ik pa laikam skaļi izsaucoties vai
viebjoties, dažas uzreiz atpazīstot un nosaucot autoru, gleznas tapšanas gadu un
stila īpatnības. 

Morics mēģināja atcerēties pēdējos notikumus. Viss griezās ap to, ka modinātājs
nenozvanīja. Ja ārsti novērotu viņa miegu, viņi konstatētu, ka Morics miegā
bieži vien iekrīt bezsamaņā, kas dažreiz ilgst pat vairākas diennaktis. 

Tēvs allaž cēlās mazā gaismiņā. Kad māte brokastā sauca, bija izrediģējis jau
veselu loksni. Brālis brida pa sniegu septiņus kilometrus uz teātri, rakstīja
recenzijas. Lielajai māsai vājas acis, palika neprecējusies. Šī tik pa istabu,
rakstīja ansambļiem dziesmu tekstus. 

Tie visi apklusa, apsēdās. Jauki, nodomāju, jau gribēju kāpt uz galda un sacīt
runu, te skatos: visi no azotēm izvelk nažus. 

Iebāzām viņu sienas skapī pie slotām. Ilzīte pielēca kājās, norāva drēbes,
izkliedza pussaprotamus vārdus. Uz tāfeles viņa zīmēja zvaigznājus, virpuļu
apļus, asinīm nošķiestus. Garš kauciens pieņēmās spēkā. Daži zēni ar pierēm
izsita logus un aizlidoja. 

Daudz mazu zvaigžņu pukst manī dzalkstīdamas, šūpojas, krīt. Un tad es palieku
slims. Istabā lēni mainās gaisma un tumsa. Jūtu — daudz mazu pilsētu riņķo ap
Rīgu spiegdamas, drebinādamās salā. 

Ik mirkli es zaudēju milzīgu daudzumu enerģijas un siltuma. Tāpēc gribu, lai tu
lēzenos lokos riņķo ap mani. 

Jau karbonādi cep. Jau zvana šoferim. 

— Vijole, — Agra nočukstēja. 

— Aha, — Melisa pašmauca viņai garām. — Ko ēdīsim brokastīs? Tev maizīti uzcept?

Kapteiņa Mordāna kuģa nosaukums «Speķa Lode» bija izvietots kuģa pakaļgalā, un
to veidoja varā kalti, korpusam pienagloti, spoži nospodrināti burti. 

Un viņa pleci smieklos raustījās uz augšu, uz leju. 

Kad paslējos uz rokas, visa notikuma vieta jau dega, smirdēja dūmi, ļaudis lēcā
ārā no mašīnām turpat ielas vidū, citi spiedās pie sienām, kā nesaprotot, vai
bēgt, vai slēpties... 

- Tu - man? - mākslotā izbrīnā viņš atvaicā. Jorge apmulsis. - Jorge, man kauns,
tu nesapratīsi, bet.. 

- Ko jūs visi tā raustāties no viņa? 

- Kur tie palikuši? - Pērs nemierīgi dīdās. 

Andra Neiburga 

STUM STUM 

«Katrā momentā eksistē īpašs izšķirošs mirklis, 

kurā visas lietas atrodas stāvoklī, 

kas uzskatāms par tā momenta būtību. 

Katra fotogrāfa sapnis ir noknipsēt 

tieši tajā sekundes simtdaļā» 

Anrī Kartjē Bresons, fotogrāfs 

piemiņas fotogrāfija 

- Man neiet iekšā fonā tā baznīca kopā ar bāku. 

- Atkāpies. 

- Nu nav taču kur, jau tā kājas slapjas. -Tad ņem bāku vien. 

- Nav tas. 

- Nu tad baznīcu vien. - Galīgi nav tas. 

- Nu tad noknipsē mani ar to tanti ar ķerru aiz muguras. Un govi. Un pietiks. 

Uguntiņa nodzisa, Ārčijs atkal nolamājās un aizmeta šķiltavas prom. Notinkšķēja
stikli. Uzvēdīja svaiga gaisa brāzma. 

- Man ir slikti, - viņš nočukstēja. 

- Jā, - viņš nočukstēja. 

Kādu vakaru pirms laišanās miegā prātā ienāca Tartu universitāte. Aizrakstīju
par šo domu saviem draugiem uz Tallinu, viņi atbildēja, ka man neesot ne mazāko
cerību tur iekļūt — konkurss pārāk liels, bez tam es nerunāju igauniski.
Noskumu, bet nodomāju, ka tomēr pamēģināšu. 

Pauls Bankovskis 

NEVAINĪGĀS JAUNAVAS 

Viena meitene man bija pavisam īsu brīdi. Varētu teikt, ka viņas nemaz nebija.
Nu tādā nozīmē, ka viņa man nepiederēja. Un es nepiederēju viņai. Mēs tā arī ne
reizi nemīlējāmies. Tikai mazliet pabučojāmies. Aizgājām uz kino, noskatījāmies
filmu ar Džoniju Depu, pēc tam uz picēriju dažas reizes. Nu tā. Un pēc tam viņa
pazuda. Vienkārši pazuda. 

Daiga viņu sauca, viņas vārds bija rakstīts uz zīmītes, kas piesprausta pie
darba tērpa atloka. Strādāja viņa lielveikalā par kasieri. Es viņu uzreiz
pamanīju. Kasieres mēdz būt dažādas — laipnas un nelaipnas, piekusušas un
iesnainas, visvisādas. Daiga bija klusa un kautrīga. Pārāk izbalinātiem matiem
un ar tādiem sārtiem riņķīšiem zem acīm. Riņķīšu dēļ uzreiz nodēvēju viņu par
Jenotu. 

Turpmāk, braukdams uz veikalu, vienmēr domāju — būs tur mans Jenotiņš vai nebūs.
Un ja bija, uzskatīju, ka tā ir laba zīme. Ka man izdosies kāds darbiņš vai
vienkārši būs jauka diena. 

Nu un tā mēs arī kaut kā sapazināmies. Jau nākamajās reizēs ievēroju, ka arī
viņa mani iegaumējusi. Un pasmaida. Nevis vienkārši pasmaida un pasaka to savu
pārdevējas "labdien" vai "labvakar", bet pasmaida tieši man. Un sakautrējas. Pēc
tam jau viņa man teica, ka esot iegaumējusi pat manu vārdu — kā pirmoreiz
izlasījusi uz bankas kartes, tā paturējusi prātā. 

Daiga bija no laukiem, viņas vecāki vēl vienmēr dzīvoja kaut kur pie Madonas.
Atbraukusi uz Rīgu studēt. Taču sākusi strādāt. Jo pilsētā naudas nekad nevar
būt par daudz. Nē, vecāki nemaz nezinot, ka viņa strādā. Un ka studēšanai laika
tikpat kā neatliek. Gan jau kaut kā, viņa teica. 

Lielveikalā viņa bija pieņemta uz pārbaudes laiku. Gribējās viņu brīdināt, ka no
tādiem zaķiem kā viņa lielveikali arī pārtiek. Pieņem darbā uz pārbaudes laiku,
nostrādina, pēc tam neko daudz nesamaksā, vienkārši patriec un vietā ņem
nākamos. Bet to es viņai neteicu. Negribējās sāpināt. Uzreiz sagraut visas
cerības un ilūzijas. 

Taču ne jau par viņu es vēlējos pastāstīt, bet par nevainīgajām jaunavām. Es
vēlējos pastāstīt to, ko man izstāstīja Daiga. 

–– Vai tu esi dzirdējis par jaunavām? — viņa vienudien vaicāja. Mēs braucām manā
mašīnā, biju aizbraucis Daigai pretī, un šis jautājums laikam bija saistīts ar
kaut ko, kas tobrīd skanēja pa radio. Es neatceros, kas tur skanēja, jo
neklausījos. Es domāju par viņu. Taču Daiga laikam bija klausījusies, un tāpēc
tagad vaicāja. 

–– Par kādām jaunavām? 

–– Iemūrētajām jaunavām, — viņa teica. Un sāka stāstīt. 

–– Meitenes par to runā visu laiku, — par meitenēm viņa sauca pārējās
pārdevējas, viss viens — jaunas vai vecas. — Par iemūrētajām jaunavām. Ka visu
veikalu pamatos vai sienā kaut kur celtnieki iemūrējot kādu nevainīgu jaunavu. 

Baumojot jau visādi — piemēram, ka sākumā esot mēģinājuši iztikt ar maukām vai
pat stacijā saķertām bomzenēm. Bet tas īsti neesot darbojies. Vairāki vietējie
veikalu tīkli tieši tāpēc ātri vien esot gājuši zudumā. 

Ja tu nemūrē — neko nevarēsi uzcelt. Tie, kas jau sākumā paziņo, ka mūrēt
negrasās, netiek pat līdz buvbedres rakšanai. Nespēj ienākt tirgū. Piemēram, H&M
veikali tieši tāpēc līdz Latvijai neesot tikuši. Vai tā pati Ikea. Tāpēc arī
esot bijusi tik liela ņemšanās ar tā dzelzceļmalas veikala pabeigšanu. It kā tur
kaut kādas ventilācijas caurules uz jumta par augstu un neatbilst sākotnējam
projektam, it kā vēl kaut kas. Tās visas ir blēņas. Jaunavu vajadzējis. Kolīdz
iemūrēta, tā tās lietas aizgājušas. 

Vai atkal centra universālveikals Vecrīgā. It kā viss bija labākajā kārtībā,
veikals atvērts, cilvēki iepērkas. Bez jebkādām jaunavām. Bet tad uzreiz —
sprādziens. It kā jau arestēja tur kaut kādu nabadziņu, turēja viņu cietumā,
mēģināja pierādīt vainu. Tas viss bijusi tikai acu aizmālēšana. Pēc tam jau
sapratuši — kas tur ir tiem veikaliem īpašnieki, Norvēģi, vai? Tiem jau tādas
lietas laikam tik viegli nepielec. Ņēmuši, iemūrējuši, un miers. Lietuvieši gan
bijuši attapīgāki. Tāpēc jau viņu bodes ir ik uz stūra. 

Tagad gan vairs nevarot saprast, kas ar to centra veikalu notikšot. Sākuši
blakus celt piebūvi, kas par veco ēku gandrīz divreiz lielāka. Meitenes
spriežot, ka bez vēl vienas jaunavas neiztikt. Diezin, vai tā viena, jau
iemūrētā, to visu spēšot pavilkt. 

Tā man Daiga stāstīja. 

Aizvedu viņu līdz mājām. Viņa pacienāja mani ar tēju, mēs drusku pabučojāmies.
Tā neveikli pavisam. Kad mēģināju pabāzt roku zem viņas džempera, Daiga parāvās
nost un teica, ka nevajag. 

–– Es negribu, lai tu pārproti, — viņa sacīja. — Taču es vēlos saglabāt sevi
līdz kāzām. 

–– Līdz kādām kāzām? Tu grasies precēties? Tev ir kāds cits? Ko tad tu uzreiz
neteici? 

–– Vēl jau ne, — viņa raudzījās sāņus. — Kad satikšu īsto vīrieti. 

–– Ak tā. 

–– Varbūt tevi? — Jenotiņš pasmaidīja. 

–– Varbūt, — es teicu, lai gan precēt viņu nepavisam netaisījos. Neiešu taču
precēt tādu dumju veikala kasieri, kaut arī lādzīgu, ar jenota riņķīšiem. Ticēt
kaut kam tādam, — nu, tai jaunavu iemūrēšanai, — tur taču jābūt ne vien naivai,
bet arī drusku jocīgai, vai ne? 

Kopš tā vakara Daigu vairs neesmu saticis. Iesākumā cerēju viņu sastapt veikalā,
taču tur viņa vairs neparādījās. Taujāju pārējām pārdevējām. Viņas teica, ka
Daiga pēc pārbaudes laika beigām nolēmusi vairs neturpināt. 

Veikala celtniecība Vecrīgā rit pilnā sparā. Avīzē izlasīju, ka Rīgā vēl
pietiekot vietas vismaz četriem lielveikaliem. Tātad vajadzēs vēl četras
jaunavas. Vismaz. Grūti jau tam noticēt. Taču Daiga pazuda. Un laikam taču viņa
bija jaunava. 

Mēģināju kaut ko uzzināt par lielveikalu sienās iemūrētām jaunavām, taču nekā —
visi izlikās neko nezinām. Pat policija. Zvanīju uz tirdzniecības ķēžu
pārstāvniecībām, pāris reižu iegriezos dažos birojos, taču beigu galā metu mieru
— man nepatīk, ka uz mani lūkojas kā uz traku. 

Bibliotēkā sameklēju un pārlasīju teikas un leģendas. Par baznīcu un piļu sienās
iemūrētām jaunavām. Un mēģināju iztēloties — nez, kā viņi tās meitenes tur
iemūrē? Vai vispirms nogalina? Vai varbūt dzīvas iespundē mazā kambarītī un
atstāj kādu drusciņu pārtikas un ūdens? Un vispār — kā tas ir, kad tevi tā
iemūrē? Kā tu jūties? Ko tu domā? Kas ir tava pati pēdējā vēlēšanās? 

* 

Ar iepirkuma ratiņiem stumjoties pa lielveikalu plauktu labirintiem, pie
griestiem esmu manījis putnus. Veikala plašumā atbalsojas Renāra Kaupera
gavilēšana, bet tad es saklausu vēl kaut ko — čiepstu, ūbošanu, iesvilpšanos.
Reizēm tas ir zvirbulis, citkārt balodis vai strazds. Putns pārlaižas pāri
kukurūzas pārslu plauktiem un saldēto produktu vitrīnām, tad paceļas pie pašiem
griestiem un nometas elektrības vadu un ventilācijas cauruļu mudžeklī. 

Vēl nekad neesmu redzējis pa veikalu durvīm iekšā laižamies putnus. Atvērtu logu
jau arī tur nav. Un tad man ienāk prātā tāda pavisam dumja doma — a ja nu tie
nemaz nav putni? 

Stum, stum 

Kad es kurinu plīti, es domāju tikai par malku. Viss. Par malku. Un ne par kādu
tur mežu, ne par kokiem, ne cilvēkiem, kas tos kokus gāzuši, pofig. Mani
interesē malka, cik tā sausa, un vai iedegsies man tā fakinā plīts vai ne, vai
skurstenis atkal klepos dūmus atpakaļ kā aizrijies nabagmājas vecis. 

Dzīves jēga? Ejiet dirst. Nav nekādas jēgas dzīvei, nav. 

Labi, sniegpulksteņi ir forši un visas tās pavasara urgas, zin'. Tērcītes.
Saule. Es neko nesaku. Un kad tu izej no rīta ārā, galošās, naktskreklā vēl,
auksti nav, kaut uz ūdens vannītes plāna ledus kārtiņa turas, vēl gultas siltums
glabājas starp sakarsušo ādu un flaneļa audumu, kad pārlaid skatu pagalmam, -
visas taciņas nogrābstītas, viss daudzmaz kārtībā, sulas negribīgi tek toverī no
bērza: pak, pak, pak. Putns čivina savā nodabā. Ievelc plaušās to dzestro gaisu,
vēl dienas nesamaitāto - huh, - notupsties sūnās aiz mazmājiņas, pavēro, kā čura
mirgodama iesūcas ķērpjos, - kaifs. 

Tur varbūt ir jēga. Tai vienā brīdī. Tai vienīgā brīdī, kad ir laiks apkārt
pavērties, kauc uz tām pašām debesīm. Tā pat vien pavērties, bez domas kādas.
Nevis štukojot, vai Dievs, piemēram, ir vai nav un vai uz lietu nesavilksies,
vai veļa no striķa nav nost jārauj. 

Bet, redz, tas viss jau tik un tā ir, tāpat vien ir - bez tevis un ne priekš
tevis. Tu tik te gadījies esi, tā starp citu. Priecāties par šo faktu vai
bēdāties - tā jau ir katra paša darīšana. 

Planētas griežas? Lai viņas griežas. 

Visums izplešas? Ko, piedodiet? - ak tad saraujas jau atkal? Nu lai tad saraujas
vesels, sen bija laiks sarauties. Ierauties, izbeigties. Miers un nekas. 

Da nu viņu, Visumu. Man viņu nevajag. Ja Visumam vajag mani - lūdzu, te es esmu.

Kā reiz tai sapnī, kur es tiku par cilvēces turpinātāju, tādu kā ciltsmāti
izraudzīta. Visa pasaule gāja bojā, atomkarš vai kaut kas tāds. Zeme sarkana un
debess sarkana, vienos sarkanos putekļos viss, un vispār neko saprast nevar, kur
kas sākas, kur beidzas. Un no tā sarkanuma tāds kuģis kā no miglas izpeld, tāds
gaisa kuģis, tipa lidojošais šķīvītis, un balss, tāda pērkonīga, pa visu debesi
saka (nez vai pat ugunīgi burti, lai, debesīs neierakstījās, bet negalvošu,
varbūt es to vēlāk izdomāju): - Andra, - saka, - taisies! - Te, - saka, -
miljardu biljardu gadu paies, līdz dzīvība no molekulas uz Zemes atgriezīsies,
bet tev ir iespēja sākt jaunu dzīvi tur. 

Kur?! 

Nepateica. Pamodos. 

Kā saka, uz savu nelaimi saraujies, uz cita - izpleties. 

Vot, es i saraujos, ieraujos, mājā meža vidū, pie kapiņiem. Ceļš izdangāts,
autobuss uz rajona centru divreiz nedēļā, autoveikals vienreiz. Ja nesalūst. 

Ko, nav tādas vietas vairs Latvijā? Ir, mīlīši, un kā vēl ir. 

Un man te ir labi. Ne vainas. 

Domāju tikai par malku. Par rijamo domāju. Un par Opi. 

Ziemā vēl par pavasari domāju, vasarā par rudeni. Rudenī par ziemu. Bet ne jau
kādā tur filosofiskā vai metaforiskā nozīmē, nē. Vienkārši tā - būs ziema,
znač', malka jāgādā. Pavasaris - pērnās lapas jāgrābj, sakņu dārzs jāuzrok.
Rudens - sēnes jāsāla. 

Dzīves jēga. 

Nokaitināja viņš mani ar to dzīves jēgu vakar! Riktīgi nokaitināja. 

Es domāju, šņabi iedzersim, visas lietas, man vecis jau pāris mēnešu nav bijis.
Bet viņam jautājumi, redz, sakrājušies. 

Tā līdz gultai pat netikām. 

- Kur, - prasa, - dzīves jēgu lai atrod? 

- A tu nemeklē, - saku, - neiespringsti. Tad arī nebūs kreņķa, ka atrast nevar.

Nu - zināt taču to veco teicienu: kas meklē, tas atrod? Galīgi aplams teiciens,
pa manam. Kas meklē, tas neatrod gandrīz nekad, bet kas nemeklē, tas tīri kā pa
jokam uzgrūžas. Vot, piemēra pēc, - ieej mežā un pamēģini sēņu nazīti atrast.
Nedēļu, divas nostaigāsi, ne sūda neatradīsi! Vai piecīti uz ielas? Fig tev. Bet
pietupsties, tāpat vien, bez nolūka, tai mežā kādu vajadzību nokārtot, vai arī
pa trotuāru tukšu alus bundžu ar kāju paspārdi, - i še tev kā nazītis, tā
piecītis. Rokā gan. 

Es sen neko nemeklēju. 

Kas ir - ir. Kas nav - nav. 

Kaimiņiene - nu kas par kaimiņieni - kilometrs vēl aiz grāvja - katru
piektdienas vakaru sakrāsojas kā Sābas ķēniņiene un uz rajona dančiem prom.
Meklē. Meklējas. Veci meklē. Būtu labāk slēpušies, muļķe. 

Ai, muldu. 

Opim putra jādod. Putra ar zapti. 

Piens, sviests, putraimi. 

Un paldies. Ne jau Dieviņam paldies - pašai, ka varu vēl nopelnīt. Ar fizisku
darbu varu. 

Citi mākslu taisa, raksta tur mūziku, teātri spēlē, skolās māca, bet tu (tas ir,
es) - stum ķerru. Stum vecenīt, stum. Ar savu augstāko, ka tavu almu māteri,
izglītību. 

Dzīve tevi sašņorē. Daudz spirināsies - šņores tikai ciešāk savilksies. Tā ka
labāk jau atslābsti. Veča nav? 

Nav. 

Un tad? 

Pati varu. 

Rokas man visas sagrieztas - re - te ar nazi, te cirvi iešķēlu. Te ar to sūda
metāla birstes kātu, ko bijušais atstāja nolauztu, asu kā šķēpu, paklupu, labi,
ka vēderu neuzšķērdu. 

Cik varu, tik daru. A ko nevaru, nu i nedaru. Lai stāv un nebrēc. 

Re, mopsis nav sapotēts, nepaspēju. 

Re, re, - sēž, lūr uz mani jocīgām acīm. Varbūt jau traks, pa purviem, pa mežiem
vazājas, ko var zināt. Bet no tās sērgas neārstē. Štrunts par nāvi, bet tās
mocības. No sāpēm es traki bailīga esmu. Bet ar trakumsērgu briesmīgi jāmokās
esot. Trīs dienas jāmokās. Nu kāpēc nevar vienkārši nošpricēt tos slimos?
Nošpricē nost, lai nemokās. Nē, dakteri skaitās? 

Tfu. 

Es nedomāju par mežu, par jūru, par debesīm arī ne. Piekāšu, es jūs neredzu,
sapratāt. 

Neredzu! 

Rīts auļo kā zirgs, putas uz iemauktiem, nekā paspēt nevar. Rau, plīts, maita,
atkal izdzisusi, bet Opis jau no savas istabas pēc putras bļauj, un vēl šim kāds
TV antenu esot sakruķījis. 

Da nekruķu es tavu antenu, nekruķu, vecais muļķi! Bļin. Man vispār ne līdz
televizoram. Man te pašai savs realitātes šovs, sava «ferma». 

Pats esi sakruķījis. 

Netic. 

Met man ar avīzi, nikns. 

Acis bola. 

He, cik tālu ar avīzi aizmetīsi, āksts. 

- Jā, jā, tu jau labāk zini, tu jau tā gudrā! 

- Skaidrs, ka es gudrā. Ne jau tu. Še putra, ēd, televizoru vakarā skatīsies. 

Sunim ar' putra. Cita. Ūdenī vārīta, ar liellopa kubiku. Nedomājiet, ka es Opi
un suni ar vienu putru baroju. Cilvēcība manī vēl kāda nebūt saglabājusies. Bet
vai tas labi - to gan nepateikšu. 

- Kas tā par zapti? - opis bļauj. 

- Brūkleņu zapte. 

- Kas tā par brūkleņu zapti?! Brūkleņu zaptei savārītai jābūt, nedrīkst būt ogu!

- Tur arī nav nekādu ogu. 

- Tad kas tā par brūkleņu zapti, bez ogām?! 

- Tā pati, kas vakar. Ēd. 

- Vakar bij cita. Bet tu jau labāk zini, tu jau tā gudrā. 

Tomēr ēd gan. 

Viss. Mieru, mieru. 

Plīts atkal izdzisusi. 

Un niknums. 

Niknums ar' ir cilvēcības paveids. 

Domā, ne? Sak', zvērs ar' ir nikns? Nu bet ne tik nikns kā cilvēks. Es,
piemēram, uz bērzu esmu nikna. Uz akmeni, uz dīķi. 

Tāpēc, ka veca palieku. 

Ko blenz mopsi, ko tecini siekalu? Škic, maita. 

Grīdas. 

Trauki. 

Veļu noņemt no striķa. 

Veļu izžaut. 

Sauso skapī. 

Vēlreiz grīda. Pa kuru laiku? 

Opis bļauj atkal, - avīzē kārtējo žīdu sazvērestību atmaskojis. 

- Ēd, - saku, - nebļauj. Putra atdzisīs. 

Par žīdiem es jau sen ar viņu vairs sarunās neielaižos. 

- Miers, - saku. - Mums te mežā žīdu nav. Mēs par sevi, žīdi atkal par sevi. Un
āmen baznīcā. Un vispār, žīds, - viņš arī ir cilvēks. 

Nu, to tik šim vajadzēja. Met atkal ar avīzi. Viņam, redz, Palestīna un Izraēla
miera nedod. 

- Tu man te ar avīzēm nemētājies, vai zin'. Otrreiz vairs neatdošu. 

-Ko? 

- Neko. Putru ēd, atdzisīs. Un līdz pieciem nekā cita nebūs, es uz autoveikalu.

Dzīves jēga. Kam ir laiks, lai meklē. Man laika nav. Ņemšu tačku un ripināšu uz
autobodi. Turp pa mežu ripināšu, atpakaļ gar jūru. 

Un vēl tās mēnešreizes sākušās. Vēders sāp. 

Kam man, sakiet, mēnešreizes? Kam man viņas, man!? Labāk lai ātrāk tas viss
beidzas. 

Vispār lai beidzas. Viss. 

Opis katru nakti ceļas un uz Austrāliju brauc, pie brāļa. Viņam tur esot miljons
un brūte. Nu vai zin'. Tīri vai būs pie gultas jāsien, cik var. Pa dienu
noskrienos kā tarakāns, vēl i naktīs gulēt nepaļaus. 

- Opi, dzirdi? -Ko? 

- No bodes tev ko atnest? 

- Bandīti viņi ir, vot kas! 

- Stiklenes gribi? 

- Man jau nav zobu, ar ko es grauzīšu, - šis nikns. Nekā nav labi. 

- Nekas, nosūkāsi. Veciem jau kārojas saldumu. Nu viss, ņems tačku un brauks. 

- Mājās, mopsi, mājās, sargā māju! Es tad prom, Opi, dzīvo godīgi. 

- Tik nepaliec ilgi, meit, man vienam bailes. Ka čigāni neienāk. 

- Pa divi stundi būšu atpakaļ. Tu ar kā bērns, tak nav mums te čigānu nekādu. 

- Nu ja, tu jau tā gudrā, tu labāk zini. Nosnaudīs tās pāris stundas un pat
nepamanīs. Pēdējā laikā jau caurām dienām snauž. 

Trīs kilometri pa mežu. 

Nē, vakar viņš mani ar to dzīves jēgu galīgi izbesīja. 

- Šī dzīve, - saka, - nav priekš manis. 

- Skaidrs, ka nav priekš tevis, priekšnieks atradies. 

- Bet Bībele tak māca: lūdz un tev taps dots. 

- Jā, ej par ubagu Rīgā pie baznīcas, tur tev iedos. 

Pudeli šņabja izliku, un par baltu velti. Gultā nedabūju. Veca, vai, esmu
palikusi? Vai vienkārši nemāku. Kā teica mans senais un izglītotais pilsētas
draugs - erotika notiek galvā. Vai, kā saka mana kaimiņiene, večiem jāpiš
smadzenes, tad viņi tev apkārt lēkās. īstenībā jau abi vienu un to pašu saka.
Tikai katrs savā veidā. 

Bet vispār viņš jau no iesākumiem, vēl no mūsu skolas brūtēšanās laika vairāk
uzfilosofēšanu nekā darīšanu. 

Par augstām lietām. Tomēr Rīgas skolās beigās es izmācījos, ne viņš. Un tā
mācīšanās ar reizi man visu spriedelēšanas vēlmi atsita. Jēga ta kāda?
Izmācīties izmācījos, bet akcents palika. Un laikam jau arī domāšanā kaut kas
citāds. Kā tas pats cēlais mans draugs no faķa teica: nu nepatīk man tās beibes
no laukiem. Es, šķiet, pat nosarku - lai gan viņš tad vēl it kā nemaz nevarēja
zināt. Ka es arī. Bet laikam jau kaut kas tāds purnā mums rakstīts, lauciniecēm.
Kurpniek, paliec pie savām liestēm, vai ne. 

Un nu,es tāda esmu sanākusi - ne cepta, ne vārīta, ne zivs, ne gaļa. «Bļaģ» un
«fak» vienā teikumā. Laucinieks man par prastu, pilsētniekam par prastu es. Tas
tā - kā saka, nopietnām attiecībām. Bet īstenībā es nopietnas nemaz negribu. Man
tāpat pietiek, ko stumt. No veča viegluma negaidi - vismaz tik daudz dzīve mani
ir izmācījusi. Pa mežu ripinot, zinīgi ievērtēju kritušu koku. Tas gan Teodora
zemē, bet nekas. Pa tumsu ar zāģīti atcilpošu, ar ķerru - stum, vecā, stum. Un
būs malciņa savam brīdim par baitu velti. 

Pilsētā tā arī neiedzīvojos. Vot, tai pilsētā, tur, jei bogu, tās domas par
dzīves jēgu nelika mierā. Ūdens silts tek pa trubām, jādara nekas nav - viss
pats no sevis notiekas. Skolā sāku strādāt, bet algas knapi dzīvokļa īrei
pietiek, un sīkie ar' mani viens un divi izbesīja. Viņi tagad citādi nekā agrāk,
manā laikā. Un citādi arī nekā laukos. Tādiem ar uzbļāvienu muti neaizbāzīsi. O,
nē. 

Un tad tie tuši, tie garie vakari, un tā tukšu salmu kulšana. 

Paldies, nevajag. 

Es, mīļie, - es par malku domāju, sapratāt? 

Nevis par mežu. 

Atbraucu no pilsētas mājās. 

Muterīte pa to laiku bij' ar kaut kādu vācu agronomu aizlaidusies, Opi vienu
pašu atstājusi, die's debesīs, apžēlojies par mums, grēciniekiem. Sūta bildes no
sava Vācijas dorfa. Laimīga neizskatās. Bet totiesu tagad zinot, kas dzīves jēga
ir. «Dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi». Ha, taisni tā arī uzrakstīja savā spīdīgā
Ziemsvētku kartiņā. Es Opim nemaz nerādīju. Ja muterītei kādreiz būtu ienācis
prātā pavaicāt, kādreiz agrāk, kad Opis vēl bija pie sajēgas, kad darbos gāja,
kad mēbeles visiem ciema kaimiņiem sataisīja par velti, kad rudens vakaros savā
karsti sakurinātajā dārza būdā avīzes lasīja, baravikas uz plīts restēm
žāvēja... vēl tagad tā būda pēc Opja baravikām smaržo... Nūjā, būtu toreiz
paprasījusi, viņš viņai vairāk par cilvēka cienīgu dzīvi varētu pastāstīt nekā
šitāds desiņu fricis. Par to, kā Sibīrijā nesalūzt. Kā draugus nenodot. Kā vienu
sievieti visu mūžu mīlēt. 

Lai gan es jau arī nepaprasīju. Nepaspēju. 

Fui man. 

Tā arī palikšu nezinot. 

Nesen te viens avīzē plaši izrakstījās. Par patērētājsabiedrību un tā. Būtībā
nolika visus pie vietas. Visus mūs. Tos, kas nemeklē jēgu, bet ēd tik un dzer,
ja ir par ko nopirkt. Un strādā. Strādā, starp citu. Un Raimondu Paulu klausās.
Es pati, ja kas, neklausos, bet tik un tā - pieprasu citiem tiesības
nenosodītiem klausīties. Skaidrs? 

A to sanāk, ka tikai tie kādi pieci vai desmit, vai piecdesmit gudrinieki tur,
augšā, to jēgu zina. Bet kurš, jāprasa, mūs, pārējos, atļāvies bez jēgas atstāt?
Kurš draņķis mums jēgu atņēmis? Vai iedalīt aizmirsis? 

Abidno. 

Paši zina, bet mums nesaka. 

Jo mēs jau tik un tā nesapratīsim. 

Bet varbūt vienkārši - katram savs. Un man ir pavisam cita jēga nekā viņam, tam
gudrajam. Kaut kur ir. 

Bet es nemeklēšu, un liekat mani mierā. 

Re, trakie Gulbīšu ceļu pāraruši. Tā iet tais mērnieku laikos. Ķerra pa arumiem
grūti stumjas. Labi gan, ka es pie tiem kapiņiem, man tur vismaz neviens
kempingus nebūvēs. 

Tak ko tu šodien vari vairs zināt. 

Pie autoveikala jau vecenes pulcējas. Daudz nav. Cik tad ir mūsu te, ciemā,
pirms sezona sākusies. Atspiežos pret baļķu grēdu, uzpīpoju. Pakavēšos pa
gabalu, lai rinda noskrien. Negribas ar vecām mēles trīt. 

Dūms garšo labi. Mugura, maita, smeldz. Mitrā koksne smaržo. No izgāztuves dūmi
kūp, vakar pažars bij izcēlies, ugunsdzēsēji atbraukuši, lai. Opim nemaz neteicu
- lai nesabīstas. 

Vispār šite pie malkas grēdas man ir īpaša tāda vieta. Trīs takas te krustojas -
uz jūru, uz kapiem un uz manu māju. Nekā daudz jau nav, ko redzēt: kadiķi,
cūkpriežu puduri, mežs otrpus ceļam, lielās debesis, pļava un balti krāsotie
kapu vārti. Pievakarēs te parasti migla, ja nostājas tā pilnīgi mierā, ka ne
zālīte neiečabas zem kājām, dziļi ievelk elpu un aiztur, lai nekāda šņākuļošana
vai sēkšana neliecina par paša esamību, un šitā vienkārši stāv un redz, un
vairāk neko, un dzird, un skatās kādas minūtes trīs vai piecas, tad var
iztēloties, kā būs tad, kad tevis paša vairs nebūs. Un dabūt to sajūtu, kā tu
nebūdams būsi. 

Ai, nieki. 

Robis ar' vakar bij dzēsis. Varbūt tamdēļ tāds saguris. Bet es pat klēpī
iesēdos. Pat sabučojāmies drusku. Opim pat glāzi šņabja ielēju, lai guļ un
neklepo. Bet nekas nesanāca. Parunāja, parunāja par to jēgu un tenterēja uz
māju. 

Tādu siltu rumpi blakus, - cik mēnešu jau neesmu jutusi. Kad tu tā pabāz roku,
pačamdi - ir! Ir. Silts un elpo. Tavs. Ņurd kaut ko miegā. Sajūt tevi un
apkampj. Pārmet tādu smagu roku pāri. Vai kāju, viss viens. Varbūt tur ir tā
jēga? 

Fui, dūmi lien acīs. 

Pirksti zili nosaluši. Vot, pastāvi, pastāvi šitā ziemeļu vējā, papīpē plikām
rokām. 

Vecenes jau paklīdušas, pārītis vēl tikai, stumšos ka tālāk. 

Nu tā, prijehali. Vairs tikai vecā Kārta palikusi. Vārds atbilst izskatam,
staigā kā slotas kātu norijusi, gara un stīva, slīpi sametušies kā no jūras
vēja, lūr ar' tā ieslīpi no apakšas, nekad tieši acīs. 

- Robis vakar esot no tevis tikai ap pusnakti pārvilcies. 

- Kas ta' ziņo? 

- Kas ziņo - sieva ziņo. Diez ko viņam no tevis vajag, zilas šķērstas, kad pašam
tāds sieviets mājās, ka prieks acis pamielot. 

- Ko vajag... par dzīves jēgu parunāt vajag. 

- Pfff. 

Konservi. Speķis. Makaroni. Milti. Maize - ķieģelītis, pieci gab. Margarīns
lielais, stiklenes Opim. Nē, apelsīnu, tās viņam labāk garšo. Visas lietas.
Šampis? Šampis. 

Gribu un dzeru. Vot tā. 

Stum, vecā, stum. Atpakaļ glīti gar jūru. 

Jūrā vējš ķeras brunčos un matos, labi, ka Opja veco pufaiku uzmetos. 

Izlaidīs līkumu līdz viņam ciema galam, tur uzbrauks atkal uz ceļa, pie
baznīcas. 

Un atšaus to šampi, lai jautrāka iešana. 

Bet šampis labs, salds, ar katru malku kļūst feināk. Asinis ieriņķo, pat rokas
sāk silt. Ķerras ritenis stieg smiltīs, jāturas tuvāk pie ūdens, tur smilts
stingra kā galds. 

Domāju par ķerru. Domāju par šampi. 

Stumju un dzeru. Stumju un dzeru. 

Un nekādas tur kaijas, kas vēstules nes. 

Vējš met sejā sīkas ledainas ūdens lāses - nevar saprast - tas lietus vai migla
no jūras? 

Tur, kur ceļš atkal ved augšā krastā, jau gadiem guļ tāda milzīga koka spole.
Nu, tipa, tūkstošiem reižu palielināta diegspolīte, tik liela kā vecais apaļais
ozola galds. Studiju gados es, muļķe tāda, biju sasapņojusies, ka reiz atvedīšu
šurp kursa biedrus. Un to čali. Kam erotika notiek galvā. Pikniks, tā sakot. Kā
pie smalkiem ļaudīm. Un tad spoli izmantos kā galdu. Spoles apakšdaļa jau tad
bija ieputināta smiltīs, bet augša - ūdens un saules nobalināta, gluda un
stingra. Tur derēja šampanietis un lašmaizītes, sulīgas sarkanas zemenes,
zilimelnas kazenes, skaistas melnmatainas sievietes baltās kleitās, ar ķiršogu
auskariem ausīs, baltu kaiju balsis, dzelteni pūķi debesīs, viļņu šalkoņa. 

Un sarunas par dzeju, par literatūru, par... nūjā, par to pašu. Par dzīves jēgu.

Ha, kino laikam biju pārskatījusies. 

Dekadence. 

Zinu es tādu vārdu, zinu, ne velti esmu skolā gājusi. 

Es jums vispār varu kā no grāmatas norunāt. Bet negribu. Nemāžojos. Es lietoju
tikai tos vārdus, kuri man piestāv. 

Tomēr, ko tik vien cilvēks jaunībā neizfantazējas, ne. 

Un šampis padara sentimentālu, vajadzēja ņemt vinčuku. 

Re, šogad spole jau gandrīz izjukusi, no virsējās plātnes palikuši vien daži
dēļi, viss pārējais dziļi smiltīs, un ārā duras sarūsējusi armatūra. 

Tas arī nekas. Sapņi ir jāpiepilda. Kas to teica? Es to teicu. 

Spoles aizvējā tīri silti, un pudelē vēl laba trešdaļa. 

Baltās kleitas vietā Opja pufaika, bet tas sūds. 

Stilam nav nozīmes, visu izšķir slāpes. 

Aizvēršu acis uz brīdi un tikai klausīšos. 

Nedomāšu neko. 

Lai gan es jau tāpat neko nedomāju. 

Neskatoties uz lietu un drēgnumu, vēja un jūras šūpās miegs mācas virsū, acis
līp ciet. Ausīs šalc. 

Tādas kā balsis runājas. Tā kā Kārtas balss, tad atkal kā Opja. 

Atmodina rupjas lietus lāses, gaiss kļuvis tumšāks un biezāks, vējš tā kā
pierimis - uz mirkli. 

Pudele nez pa kuru laiku tukša, mutē nelāga garša, galva dulla. 

Un dzīves jēga tikpat tālu kā agrāk. 

Grūti uzrausties kājās, mugurā sāpe, kājas notirpušas. 

Stum, vecā, stum. 

Lietus, maita, pieņemas, vējš atgriežas vēl niknāks, tieši sejā. Auksti. 

Tā ir ar tiem sapņiem. 

Nestumšu, bet vilkšu. 

Vilkt vieglāk, vismaz kādu brīdi. 

Augšup kāpā. Bāka balta slejas tumsnējās debesīs. 

Opis pārgaidījies būs, nabags. 

Baznīcas jumts, nosegts ar skārdu un nokrāsots baltā krāsā, spilgti izceļas pret
debesīm. Apsnidzis izskatās. Kovārņu bars griežas ap torni. Kā piedzērušies tie
putni. Baznīcā ugunis deg, logi izstaro vilinošu siltumu krēslā. Nu gatavie
Ziemsvētki. 

Ieiet baznīcā? 

Nea, neviens mani tur negaida. 

Dievs dzīvo citur. 

Un nesakiet, ka esmu pilnā. 

Un jēga... jēga varbūt ir tais kovārņu balsīs un manā spējā tās sadzirdēt, un
krusta siluetā debesīs, un manā spējā to ieraudzīt. 

Un dzirdēt mūziku jūrā. 

Kājas iet drusku meimuriem, bet tas nekas. Neviens neredz. 

Un jāsteidzas, Opis gaida. 

Bridīs pa mežu. 

Sākumā taka iet plata un stingra, bet tad gandrīz izzūd dubļainā žulgā, meži te
purvaini. Slapjākās vietās, par laimi, kāds sametis dēļus, jātrāpa tik ar ķerras
riteni virsū. Nav viegli. Purvājs pa kreisi izskatās kā melnbaltā krievu pasaku
filmā, kādas manā bērnībā rādīja. Tādās vietās dzīvoja raganas - tādās, kur
klusā, stingi nekustīgā rāvā spoguļojas platu egļu nokaltušie apakšējie zari.
Kuru katru brīdi tāda ragana, ļauni čāpstinādama, garo degunu šņaukādama, varēja
parādīties un vecās lūku vīzēs autām kājām, purva virsmu pat nesaviļņojot,
aiztuntuļot savās raganas darīšanās. 

Pati tu tagad tāda ragana. Pati es tagad tāda ragana. 

Nebaidos vairs ne no kā. Ne no dzīviem, ne mirušiem. Dīvaini, ka bērnībā tomēr
tā baidījos. No sliktiem sapņiem, kas mēdza atkārtoties. No spokiem. No mēbelēm,
kas tumsā kustējās un dzīvoja savu dzīvi. No durvju rokturiem, kas krēslā klusi
pieliecās, un durvīm, kas klusi vērās vaļā, tā arī nekad neatvērdamās. 

Un no nāves, no nebūšanas, no bezgalības. 

- Opīt, pasēdi pie manis, man ir sliktās domas. 

Un Opis, no darba un haltūrām saguris, pēc svaigām zāģu skaidām smaržodams, nāca
un sēdēja, turēja mazo rociņu savā lielajā, dzīslainajā, sausajā plaukstā, kamēr
es aizmigu. Vienmēr dega mazā lampiņa. 

Labi gan, ka tas pāriet. 

Viss pāriet. Un neko nevar paturēt. 

Rau, deguns tek, tas laikam uz vecumu. 

Opim ar' vienmēr pile deguna galā. 

Nez kā viņš tur? 

Mājā tumšs, nūja - aizejot aizmirsās gaismu ieslēgt. 

- Opi, es tev stiklenes atnesu! Iededzu gaismu. 

Opis nekustīgs guļ gultā. Galva jocīgi piešķiebta. Seja pret sienu. Miris?? -
Opi! Fū, dzīvs. Pagriež galvu. 

- Kur, ellē, tu vazājies visu dienu? 

- Liela rinda pie veikala. Un grūti atstumt. Trakie ceļu pāraruši. 

- Kot' šie, karpeļus stādīs, vai? 

- Tūrismu taisīs. 

- Ko muldi. 

- Nūja, avīzē pat jau rakstīja. Kempings. Ekoloģiskā atpūta. 

- Ko muldi. Nūja. Tu jau tā gudrā. 

- Še, Opīt. Bombongas, - pastiepju roku, pieskaros matiem. 

- Tu man gar matiem negrābsties. Suni tu vari glaudīt, ne mani. 

- Es nemaz neglaudu. Galva tev netīra, jāmazgā. Krāsns jākurina, ūdens jāsilda.
Es domāju par malku. 

Tēvs pēkšņi pamodās no sava vientuļā snauda, ieraudzīja Ievu un nopriecājās.
Māte viņam atļāva iedzert otru glāzīti un atņēma pudeli, nolika kaut kur ārpusē.

Tēvs kādu brīdi apsvēra Ievas teikto un pēc tam tālu atliecās atpakaļ,
skatīdamies uz viņu augstprātīgi un mazliet tāds kā vīlies, kā caur lupu. Ievai
ienāca prātā, ka viņš varētu būt labs aktieris, jo viņa seja bija dzīva un
izteiksmīga, tajā mainījās viltus un nopietnība, smiekls un asaras, tas viss
kopā kā ēnas ik brīdi viļņoja viņa vaibstus. 

- Kā nu nesiesi, - Māte saka. - Braukā te garām uz Ķurbi lielā ātrumā, vakar
gandrīz nobrauca man suniņu. 

Vējš dejo, un dejo uguns. Vējš uzlūdz uguni, un abi sadejo virpulī, paklanās,
izslejas un iekožas viens otram rīklē. Ievai šķiet, ka gar acīm jau griežas
melns. Vējš dažubrīd uzsit ugunij brunču malu uz augšu, un Ievai apsvilst seja.
Mati jau sen smaržo pēc dūmiem, dzirksteles ielec uzacīs. Ir tā klusi un baismi,
bet nav laika domāt. Nav tik traki, Ieva pie sevis atkārto un tam arī tic, līdz
beidzot aiz viņas muguras kā sveķaini skali uzliesmo sausie krūmi pie
dzeloņplūmju grāvja. Viltīgā uguns pa gaisu iesējusies viņiem aiz muguras. 

Spēka nav, sejas nokvēpušas, Ievai šķiet, ka viņa šūpodamās grimst zilganā
dzelmē, melnā, kailā straumē. Lai kā gribētu, viņa nevar pretoties, viņa nevar
apstāties, viņa nevar neko, bet par spīti tam viņa skrien, krīt, ceļas, berzē,
sit, slota ik pa brīdim uzliesmo vai nomūk no kāta, kailām rokām viņa nodeguli
mauc atpakaļ... 

Viņa izskrien cauri ugunij, skrien pa lauku, kājas pinas zālē, sirds dauzās
kaklā. 

Tepat taču stāv ugunsdzēsēju mašīna, patiesi! Kur viņa maldījusies, kam
gribējusi zvanīt? Kāpēc viņa nav to ievērojusi, nav pieļāvusi domu, ka šo pašu
mašīnu varētu pagriezt uz ceļa pusi? 

Kāpēc Pāvils tik ļoti dusmojās par viņas aizraušanos un bija greizsirdīgs uz
aleju, kurā viņa dirnēja caurām nedēļas nogalēm līdz pat zemlikām, kad lapas
raisījās no kokiem un krita kā nocirpta vilna? Divi reizē nevar skatīties caur
fotoaparāta lodziņu, un divi nevar spiest slēdzi, tas ir fizikas likums. 

Māte noslēpa sēklu paciņu, nez kādēļ stipri samulsa un nosarka. Tad atkal sāka
rakņāties pa jēlo zemi. Vārdu sakot, kopābūšana ar viņu prasīja zināmu mākslu. 

Trīs govis ir apteļojušās un jāslauc arī pusdienā, teica Māte, kad viņas iegāja
garajā, krēslas pilnajā stallī. Govis, kuras gulēja piesietas, tūlīt cēlās
augšā, ķēdes žvadzinādamas; cūkas aizgaldā sacēla negantu troksni. Māte sameta
govīm silēs sienu un sāka slaukt. Ieva nesteidzīgi soļoja pa garo gaiteni, kuru
izraibināja saules plankumi no šaurrūšu logiem. Odrija viņai sekoja, piesardzīga
un klusa. 

29.pants. Finanšu ministram ir tiesības Eiropas Savienības politiku instrumentu
un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu,
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta
projektu īstenošanai budžeta resoram likumā noteiktās apropriācijas ietvaros
pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu
kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. 

4. Administrators nekavējoties pēc maksājuma veikšanas elektroniski aizpilda
paziņojumu par naudas līdzekļu deponēšanu (1. pielikums) un nosūta
Maksātnespējas administrācijai uz elektroniskā pasta adresi
deponesana@mna.gov.lv. Paziņojumam pievieno dokumentus, kas apliecina mantas
pārdošanas datumu un pamato nosacījuma iestāšanās datumu (ja tāds ir zināms). 

4. Šajos noteikumos noteiktos sociālās palīdzības pabalstus piešķir ģimenei
(personai), kura savu dzīvesvietu ir deklarējusi Daugavpils pilsētas
administratīvajā teritorijā. 

32. Ja informācijas izsniegšanas līgums tiek izbeigts, Uzņēmumu reģistrs atmaksā
informācijas saņēmējam maksu par informācijas izsniegšanas ceturksni, kas seko
ceturksnim, kurā informācijas izsniegšanas līgums ticis izbeigts. Informācijas
saņēmēja samaksāto maksu par ceturksni, kurā informācijas izsniegšanas līgums
tiek izbeigts, Uzņēmumu reģistrs neatmaksā. 

(1) Papildus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības
likumā un Komerclikumā noteiktajam tiesības sasaukt padomes sēdes ir akciju
turētāja pārstāvim, norādot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku. 

Kārtība, kādā izņēmuma stāvokļa laikā valsts aizsardzības un nacionālās drošības
vajadzībām iegūst turējumā personas īpašumu un atlīdzina ar to saistītos
zaudējumus 

(3) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišana ir uzskatāma par
saņemtu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā
no attiecīgās informācijas saņemšanas ir izskatījusi to un nav iebildusi. 

Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, personas tiesības apbūvēt tai piederošu
zemes gabalu vai atjaunot savu īpašumu ietilpstot Satversmes 105. pantā noteikto
pamattiesību tvērumā, taču apstrīdētā norma personām liedzot tiesības atjaunot
īpašumu, kas ārēju apstākļu rezultātā bojāts tiktāl, ka no tā saglabājušies
tikai pamati. 

Pieteicējam, kurš savu tiesību aizsardzībai vērsies Administratīvajā rajona
tiesā, (turpmāk – Pieteicējs) piederot nekustamais īpašums lauku teritorijā, kas
ietilpstot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu
aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla). Nekustamajā īpašumā
iecerētajai mājas būvniecībai ticis apstiprināts projekts un 1998. gadā saņemta
būvatļauja, bet 2000. gadā dzīvojamā māja kā nepabeigta jaunbūve reģistrēta
zemesgrāmatā. Taču 2003. gada 6. janvārī šī nekustamā īpašuma sastāvdaļa, proti,
nepabeigtā dzīvojamā māja, kas vēl nebija nodota ekspluatācijā, nodegusi, un nu
no tās saglabājušies tikai pamati. 

Pieteicējs 2012. gadā uzsācis jaunu būvniecības procesu, lai savā nekustamajā
īpašumā uz jau esošajiem, proti, nodegušās ēkas pamatiem uzceltu dzīvojamo māju.
Salacgrīvas būvvalde 2012. gada 12. oktobrī izsniegusi jaunu plānošanas un
arhitektūras uzdevumu. Pieteicējs 2012. gada 1. novembrī vērsies Valsts vides
dienesta Valmieras reģionālajā vides pārvaldē, lūdzot izsniegt tehniskos
noteikumus dzīvojamās mājas būvniecībai nekustamajā īpašumā. Iestāde atteikusies
tos izsniegt. Arī iestādes lēmuma pārsūdzība bijusi neveiksmīga, tāpēc
Pieteicējs savu tiesību aizsardzībai vērsies Administratīvajā rajona tiesā. 

Atsaucoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, Saeima
lūdz izbeigt tiesvedību lietā, jo tajā skartais tiesību jautājums risināms
tiesību normu interpretācijas ceļā. 

Ņemot vērā minēto, Tiesībsargs norāda, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama,
pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu. 

Konstatējot likuma nepilnību, visupirms jāpārliecinās, vai to var novērst paša
likuma ietvaros. Piemēram, ja likumā nav regulēta situācija, kura ir līdzīga
citām tajā pašā likumā regulētām situācijām un kurai atbilstoši likuma mērķim
vajadzētu būt noregulētai, uz neregulēto situāciju attiecināmas līdzīgo
situāciju tiesiskās sekas. Savukārt tad, ja likuma nepilnību nevar novērst paša
likuma ietvaros, risinājums jāmeklē visā tiesību sistēmā. Piemēram, ja likuma
piemērošana noved pie netaisnīga rezultāta, jāraugās, vai taisnīgu rezultātu
iespējams panākt, piemērojot vispārējos tiesību principus. 

5. Mašīntelpās, ja iespējams, nodrošina centralizētu skaņu necaurlaidīgu vadības
telpu, kurā var uzturēties mašīntelpas apkalpe. Darba telpas (piemēram,
mehāniskās darbnīcas) pēc iespējas izolē no trokšņa, kas rodas galvenajā
mašīntelpā, un veic pasākumus, lai mazinātu troksni, kas rodas mehānismu
darbības laikā. Trokšņa līmeņa ierobežojumi darba telpās atbilst normatīvajiem
aktiem par darba aizsardzības prasībām nodarbināto aizsardzībai pret darba vides
trokšņa radīto risku. Mašīntelpās izmanto skaņu izolējošas durvis, kas pašas
aizveras. 

22. Lai kuģos, kuru bruto tilpība ir mazāka par 3000, pasažieru kuģos un
speciālās nozīmes kuģos varētu izbūvēt guļamtelpas ar vienu guļvietu, Latvijas
Jūras administrācija var noteikt mazāku grīdas laukumu. 

40. Ēdamtelpas aprīko ar galdiem un krēsliem, kuru virsma ir no mitrumizturīga
materiāla. 

Informācija par zinātniskajiem pētījumiem, kas finansēti no valsts vai
pašvaldības budžeta, ir atklāta. Likumā noteiktajos gadījumos piekļūšanu
informācijai, kas attiecas uz zinātniskajiem pētījumiem, var ierobežot. 

„Šis soda mērs tiek piespriests bieži. Arī sabiedrībai tas šķiet viens no
adekvātākajiem, jo cilvēks ir spiests atlīdzināt citiem nodarīto kaitējumu,”
secina D.Lūse. „Ja cilvēks izprot viņam piespriesto un ir gatavs to izpildīt,
sadarbība ar mums veidojas vienkārša. Iepazīstinām ar piespiedu darba
nosacījumiem, izzinām katra cilvēka situāciju. Ja viņš strādā, tiek domāts, kā
sodu apvienot ar darbu. 

Vairāk lasiet «Bauskas Dzīves» drukātajā izdevumā. 

Redakcijā atskanēja sašutuma pilnu zvans. Kāda cēsniece sūdzējās, ka Cēsu Meža
kapos nav nekādas kārtības un šeit stirnas apēdot visus uz kapu kopiņām uzliktos
ziedus un kroņus. 

Vidzemes zvejnieku biedrība plāno iepirkt iekārtas mazās ostas aprīkošanai
Zvejniekciemā, liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. 

17.jūnijā darba vizītes laikā uzņēmumu jubilejā sveikt bija ieradies arī
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. 

Stalbes pagasta “Saktās” pagalmā plīvo Pārgaujas novada karogs. To saimnieki
Daiga un Vsevolods Dmitrijevi pērn saņēmuši par sakopto sētu. “Visu darām, lai
pašiem patiktu un justos labi. Protams, ir patīkami, ka arī citi novērtē,” saka
saimniece. 

Pagalmā ir skujeņu dobe. Tie saauguši kupli un veselīgi. Pretī lietus mākoņiem
slejas liela tūja ar biezumbiezu skuju mēteli. Rindā, šķiet, tūjas sacenšas par
saimnieku mīlestību. “Tā ir sliņķu dobe. Ieklāj plēvi, uzber mulču un nekāda
darba,” padomu dod Daiga. 

M. Tazāne “Druvai” parādīja fotogrāfijas, kā iepriekš izskatījusies mājas
pagalma daļa, kas vistuvāk jaunajam depo. Patiesi – viss zaļojis, auguši skaisti
ceriņi un pagalmu norobežoja jauka sētiņa. Tagad tā visa nav. Ceriņi šopavasar
uzziedēja un noziedēja pēdējo reizi, jo pirms dažiem mēnešiem tika nocirsti. 

“Darbs ir. Dēls strādā Rīgā, dzīvo Augšlīgatnē. Padzīvoja Rīgā, saprata, ka
izdevīgāk braukāt, nevis īrēt dzīvokli. Meitām savas ģimenes, vienai Siguldā,
otrai Anglijā. Ir trīs mazbērni, vienu sieva palīdz auklēt Anglijā. Pamazām
dzīve nokārtojas,” domās dalās Pēteris Bondars. 

Lai gan vietējā būvvalde nav ļāvusi atdalīt Gaiziņkalna virsotni no pārējā
Ineses Apeles ģimenei piederošā zemesgabala, kas ir 44 hektāru platībā,
ministrija ir atradusi tam risinājumu. 

Šodien plkst.10 Vidzemes apgabaltiesa Valmierā turpinās skatīt civillietu, kurā
kāds uzņēmums vēlas piedzīt 147 330 eiro no pazīstamā autosportista Haralda
Šlēgelmilha un viņa tēva Vladislava, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. 

Stalbes tautas nams todien mudžēja kā lielos svētkos. Sievas bija sabraukušas no
visiem trim Pārgaujas novada pagastiem, lai kopā svinētu Sveču dienu. 

“Sveču dienā Stalbē vienmēr ir kas jauns. Cilvēkiem gribas satikties,
parunāties, parādīt, ko kurš māk. Te var aizņemties idejas, “ saka biedrības
„Dzīvotprieks” vadītāja Grieta Grosberga, kura, rīkojot dažādus pasākumus,
bagātina pagasta kultūras dzīvi. Par rokdarbnieču izstādi liela interese bija
arī skolēniem. 

“Mēs ģimenē paši arī esam cukini cienītāji, ēdam ceptus kabačus, taisām cukini
sautējumos, marinējam un liekam burciņās ziemai. Pirmos cukini un kabačus gaidām
kā debesmannu, nedēļu, divas ēdam teju vai katru dienu, pēc tam reizi trijās
dienās, un pēc tam nemaz nerādi. Pienāk ziema, un atkal pieķer sevi pie domas,
ka gribas cukini,” smejas Jeļena. 

Tajā brīdī jaušu, ka še ar mani spēlējas. Izstāde "Iespējamā vieta" apmeklētāji
nokļūst asociāciju, krāsu un smaržu (siena rullis) spēlēs, kur viņus iesaista
mākslinieks, personālizstādes veidotājs Andris Eglītis. Bet viņš taču ir
gleznotājs, atminos arī, ka prestižās Purvīša balvas ieguvējs! Tomēr ļaujos
spēlēm ar mākslu. Tādu mākslu, kuru veidojusi ne tikai ota uz audekla, arī zāģis
saskarsmē ar koku un foto emulsija, sastopoties ar gaismu. 

Beidzot īsta izstāde! Tā nodomāju, izslienoties zālē, kur svaigi zāģēti dēļi
kalpo, izceļot foto mākslu. Tā gan ir ļoti vecināta un miglaina kā no vecātēva
albuma. Laikam tā smaržo laiks, kad pagātne vējojas. Skatos, ir sajūta, it kā es
būtu iespraukusies kādā vecā lauku šķūnī un uzgrūdusies aizmirstām lietām, kas
tagad fascinē ar savu vecumu vien. 

Cēsniece Līga Vītoliņa šogad pieķērusies senas idejas īstenošanai. Viņa atradusi
veidu, kā džinsu likt lietā otru reizi. Ieejot viņas nelielajā darbnīcā
Valmierā, uzreiz pamanāms plaukts ar daudzām jo daudzām džinsa biksēm, kas
lielākoties iegādātas lietoto apģērbu veikalos. Pati viņa šo plauktu sauc par
perspektīvas plauktu. 

Vaicāta, vai viegli uzsākt uzņēmējdarbību, Līga bilst, ka nekas nav viegli, bet
pats grūtākais ir uzdrošināties uzsākt un noticēt sev. Kad tam tikts pāri, tad
darīt ir daudz vieglāk. 

Tā kā Dace Puriņa ir vidusskolas direktores vietniece darbam ar jaunākajām
klasēm, tad mēs, žurnālisti, viņai ne reizi vien vaicājuši un pedagoģe sniegusi
komentārus par izglītības tēmām. Tā arī “Druvā” radās pieņēmums, ka televizora
laimētāja varētu strādāt skolā. Tam apstiprinoties telefona sarunā ar Daci,
redakcijā nolēmām laimestu – jaunākās paaudzes televizoru – nogādāt darba dienās
visai aizņemtajai pedagoģei, viņu tikai īsu brīdi atraujot no darba. 

Pie kasēm cilvēki par precēm norēķinās gan eiro, gan latos, gan arī ar bankas
maksājumu kartēm. Kasieri summu nosauc eiro valūtā, un daži pajautā pircējiem,
kādā valūtā tie plāno norēķināties. Daži pircēji apmulst, izdzirdot summu eiro,
nevis latos, un kasierei pārjautā, kāda ir pirkuma summa latos. 

Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes
priekšnieka palīdze Ilze Ungure, satiksme notikuma vietā bloķēta nav, taču
ieradušies policijas darbinieki, kas palīdzēs regulēt satiksmi līdz brīdim, kad
grāvī ieslīdējusī piekabe tiks izvilkta atpakaļ uz ceļa. 

– Mani moka artrīts, sakiet, lūdzu, vai Cēsu klīnikā ārstē šo slimību? 

– Kāpēc Cēsu klīnikas reģistratūru, zvanot visu dienu, nav iespējams sazvanīt? 

Sniedze arī pastāstīja, ka šajā vasarā lielas pārmaiņas ir piedzīvojusi
Valmieras teātra Lielā zāle, kurai nomainīta skatuves grīda. Astoņpadsmit gadu
laikā, kopš šī skatuve tika nodota lietošanā, nekādi būtiski uzlabojumi nebija
veikti. Tagad to ir izdevies izdarīt. Pārmaiņas notikušas arī skatuves portālā -
iztaisnots proscēnijs, kas vēl vairāk pietuvinās aktierus skatītājiem un ļaus
izjust lielāku tuvplānu. Remonts veikts arī daļai teātra kases zonas, kur līdz
šim ēkas celšanas nepilnību rezultātā bija nedroši uzturēties. Tāpat vasarā
paplašinātas administrācijas daļas iekštelpas, kā arī izremontēta kases daļa. 

Šajās dienās turpināsies arī vairāku pagājušās sezonas nogalē sāktu lugu
mēģinājumi. Felikss Deičs strādās pie Džona Marela lugas "Atmiņas" - tā veltīta
izcilās aktrises Sāras Bernāras dzīves pēdējai vasarai. Lomās būs Dace Eversa,
kam tā ir 60 gadu jubilejas loma, un Tālivaldis Lasmanis. Bet Mārtiņš Eihe
mūsdienīgi un asi iestudēs Viljama Šekspīra "Romeo un Džuljetu" ar Rihardu
Jakovelu un Rūtu Dišleri titullomās. Viesturs Meikšāns uzvedīs Latvijā vēl
mazpazīstamā mūsdienu klasiķa Mariusa fon Maienburga lugu "Apjukums". Sezonas
otrajā pusē būs pirmizrādes arī režisoriem Elmāram Seņkovam, Mihailam Gruzdovam,
Jānim Znotiņam un Inesei Mičulei. 

Apes novada mājaslapā informēts, ka D.Ozoliņa Apes vidusskolas skolēni Lielās
talkas ietvaros palīdzēja labiekārtot skolas apkārtni - sakopa skolas un Raganu
klinšu apkārtni. Pie skolas iestādīja 80 spireju krūmus, bet Zaļajā klasē - 30
krūmus. 

Andra un Laumas Paipu saimniecības siltumnīcās zaļo galviņkāpostu un ziedkāpostu
dēsti, kurus pakāpeniski izstādīs zem plēves vai atklātā laukā, lai raža būtu
vācama ilgākā laika posmā. Izstādīšanu gaida arī gurķi un tomāti. Pirmā gurķu
raža varētu būt maija vidū. Tiek piķētas sakņu selerijas. “Mēs neesam ieraduši
tās ēst,” saka saimniece. Bet pircēji prasot. Saimnieki bažījas, ka redīsi
neizaug lapās. Gadījies, ka nesaprotamu iemeslu dēļ to raža neizdodas. Šogad
sējuši pēc kalendāra – sakņu dienā, un rezultāts būs redzams pēc pāris nedēļām.
Kopšanu vairs neprasa zem plēves sazaļojušās skābenes. 

V. Kadaģis spriež, ka darbu hallē varētu sākt ap Jāņiem. “Ja viss ies labi ar
iekārtu iegādi, aprīkojumu, uz Jāņiem būs. Savulaik veikalu arī atvēru uz
Jāņiem. Vēlākais, uz augustu noteikti,” rēķina V. Kadaģis. 

SIA “Elpa” vadītājs Gundars Sisenis pastāsta, ka par brīvajām veikala telpām
viņam pateicis A. Paipa, aicinot kooperēties. Tās esot pielāgotas daudzdzīvokļu
mājas pirmā stāva trīsistabu dzīvoklī. 

3.augustā pulksten 20.31 tika saņemts izsaukums uz Alūksnes novada Malienas
pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma vieglajā automašīnā bija iespiests
viens vīrietis. Pirms VUGD ierašanās trīs vīrieši no automašīnas izkļuva saviem
spēkiem, savukārt glābēji vienu vīrieti ar nestuvju palīdzību nogādāja līdz
neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu automašīnai. 

No 4.maija alūksniešus atkal priecē strūklakas. Strūklaku meistars Alvits
Grīvnieks stāsta, ka šopavasar to apkopei veikti lieli darbi – abiem sūkņiem
nomainīti filtri, uzliktas nerūsējošā tērauda caurules, ir nopirkts arī jauns
sūknis. “Pie Jaunās pils abiem strūklaku dīķiem būtiski pazemināja ūdens līmeni
– tik zems līmenis dīķos nav nekad bijis – lai varētu veikt remontdarbus.
Līdztekus tam Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Spodra” veica abu dīķu
tīrīšanas darbus. 4.maijā apritēja nedēļa, kopš sāka pildīšanu, lai dīķos atkal
normalizētu ūdens līmeni. Stundā no ezera pumpēja sešus kubikmetrus ūdens,” saka
A.Grīvnieks. Viņš atzīst - diemžēl vienai no divām parka dīķu strūklakām (tai,
kura nerotēja) šogad vairs nebūs sānu tecējumu. “Ziemā, kad uz dīķiem bija
ledus, atkal kārtējo reizi ir pastrādājuši huligāni: ar kāju ir spertas tecējumu
trubiņas, tās saliecot. Atliekt atpakaļ vairs nevar, jo nemitīgi lokot metāls
lūzt,” viņš saka. A.Grīvnieks atklāj, ka strūklakai Alūksnes ezerā pie Pilssalas
tilta būs jaunas, turklāt peldošas gaismas. “Prožektori jau ir pasūtīti. Ceru,
ka jaunās gaismas pirmo reizi alūksnieši un pilsētas viesi redzēs, sākot no
28.maija,” saka A.Grīvnieks. Strūklaku darbības grafiks būs tāds pat, kā
iepriekšējā gadā. Strūklakas Jaunās pils dīķos būs izgaismotas katru dienu
diennakts tumšajā laikā, no pirmdienas līdz ceturtdienai darbosies laikā no
pulksten 10.00 līdz 22.00, piektdien un sestdien – līdz pusnaktij, svētdien – no
12.00 līdz 22.00. Strūklaka dīķī pie Pilssalas tilta tiks ieslēgta nedēļas
nogalēs, bet ezerā esošā strūklaka – tikai dienās, kad Pilssalā notiks pasākumi.

Pirmā uzstājās izglītības darbinieku vietējās arodorganizācijas līdere Irēna
Opšteine. Viņa paziņoja, ka valstī vienkārši ir ienākušas šausmas un neviens nav
paskaidrojis, kur palikusi Latvijas nauda. Un arī norādīja, ka valsts aģentūras
turpina sēdēt īrētos un greznos privātnamos. "Sapulce parādīs, ka mēs neesam
mierā ar to, ka mūs apzog. Lai to redz arī Starptautiskā valūtas fonda zēni. Un
jānodod tiesai tie, kas Latvijas naudu pazaudēja," aicināja I. Opšteine. 

Man nav receptes tam, kā būtu jārīkojas, lai Latvija izkārpītos atpakaļ saulītē.
Taču sabiedrības pārstāvju pretnostatīšana, kas tagad jau kādu laiku pie mums
notiek, man liek domāt uz divām pusēm: vai nu tādas receptes nav arī tiem, kuri
šo valsti vada, vai arī šī valsts apzināti tiek kaut kur vesta. Kā lai citādi
skatās, piemēram, uz pēdējo šāda veida situāciju, kad, pēc valdības vīru teiktā,
pretējos svaru kausos iespējams mērīt tikai divas iespējas: vai nu griezt
pensijas, vai arī celt nodokļus. Abas ir absurdas un liek vien kaukt uz debesīm
par to, kā varējām nonākt tur, kur esam. 

Gabriela stāsta, ka viņai volejbola nometne patīk un tajā veicas diezgan labi.
Protams, ka ik pa laikam atgadās dažādas neparedzētas aizķeršanās, piemēram,
problēmas ar veselību, bet Gabriela cenšas visam tikt pāri. 

Jēkabpils bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām biedrības “Cerību sala”
dalībnieki devās braucienā uz Lietuvu, kur viesojās Klaipēdas delfinārijā un
apmeklēja “Dinozauru parku” Radaiļu muižā. Bērniem un jauniešiem ar īpašām
vajadzībām ikviena izkustēšanās ārpus ierastās vides ir liels emocionāls
piedzīvojums un iespēja sajusties piederīgiem sabiedrībai. Visi brauciena
dalībnieki bija priecīgi par iespēju apskatīt Lietuvu. 

Skatītāji bija ieradušies atbalstīt savus favorītus un izbaudīt autosporta
gaisotni. Pēc lielajām ovācijām, skatītājus iepazīstinot ar dalībniekiem, varēja
noprast, ka daudzi ir ieradušies atbalstīt tieši Jēkabpils autobraucējus. 

Reinim un mehāniķu komandai izdevās salabot mašīnu, lai varētu turpināt
sacensības. Latvijas Rallijkrosa kausa 3. posmā “LADA RX” klasē Reinis ieguva
godalgoto 2. vietu. 

Līvānietes Marijas Pudānes tekstildarbu izstādes atklāšanā Latgales mākslas un
amatniecības centrā virmoja itāļiem raksturīgā brīvā un nepiespiestā atmosfēra.
Marija nu jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo Itālijas pilsētā Trieste, kas atrodas
netālu no Venēcijas, un strādā pašas izveidotā tekstilmākslas darbnīcā “La
Tessoria”, bet tagad viņa atklājusi savu darbu izstādi dzimtajā pilsētā –
Līvānos. 

Aleksandrs Logvins ir stikla pūtējs ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi. Agrāk viņš
darbojās Līvānu stikla fabrikā, kas bankrotēja nu jau pirms astoņiem gadiem,
tādēļ viņam ir sevišķi liels prieks strādāt jaunatklātajā stikla pūšanas
darbnīcā Latgales mākslas un amatniecības centrā. 

Latgales mākslas un amatniecības centrs jau sen vēlējās atjaunot stikla
izstrādājumu ražošanas tradīcijas pilsētā, lai varētu nodot stikla pūtēja amata
prasmes nākamajām paaudzēm. Ar Līvānu novada pašvaldības un Valsts
kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Līvānos izveidota pilnībā aprīkota
stikla pūšanas darbnīca, kurā strādā Aleksandrs Logvins. Latgales mākslas un
amatniecības centra direktore Ilze Griezāne stāsta: “Ir iegādātas vairākas
iekārtas – stikla kausēšanas krāsns, kur stikls vārās 1400 grādu temperatūrā,
krāsns – tā saucamā “dzeguze”, kur tiek karsēts stikls, vēl ir viena stikla
pūtēja pīpju sildāmā iekārta, kā arī divas atdzesēšanas krāsnis.” 

Jaunieši arvien biežāk dodas uz ārzemēm, kur ne tikai apskata skaistākās vietas,
bet pievērš vērību arī tam, kā klājas viņu vienaudžiem. Atgriezušies mājās,
latviešu pusaudži stāsta, ka vienā zemē jaunieši brīvajā laikā dodas uz
jaunatnes centriem, kur var ne tikai spēlēt spēles, iesaistīties teātra pulciņos
vai apgūt mūzikas instrumentu spēli, bet arī saņemt biļetes uz kino vai palūgt
naudu izjādei ar zirgiem. Citā valstī savukārt latviešu skolasbērni
sajūsminājušies par grandiozajiem skeitborda laukumiem un slidotavām. 

Ņemot vērā to, ka Latvijā un pasaulē ir izklīduši daudzi slaveni līvānieši,
šogad Līvānu novada pašvaldība organizēs Novadnieku salidojumu, kas notiks
Līvānu pilsētas 90 gadu jubilejas svētku laikā – 16.jūlijā. 

Dzirkaļu pilskalns atrodas Krustpils novada Kūku pagasta teritorijā. Braucot no
Jēkabpils puses pa Jēkabpils – Rēzekne šoseju, gabaliņu pirms Kūkām jānogriežas
pa labi. Tagad pilskalnu atrast nav grūti, jo projekta laikā tika izveidotas
norādes, kas ļauj bez maldīšanās nokļūt līdz pilskalnam un informatīvajai
plāksnei. Pirmā norāde izvietota šosejas malā pie pagrieziena. 

Liekas, līdz ar suni un citiem cilvēku mīluļiem šis izlēcējs iekļuvis
mājdzīvnieka statusā jau pirmajās dienās pēc grēku plūdiem. Smejies vai raudi,
bet, nepieklājīgi pakasoties, ikreiz jādomā, ka mazais, kodīgi sūcīgais
dzīvnieciņš pārpārēm attaisno teicienu par to, kā mazs cinītis gāž lielu vezumu.

Literāts Arvīds Grigulis, stāstot par karu, reiz rakstīja, ka savu lodi nedzird.
Sēžot kādā nopietnā sanāksmē iestīvinātā pletkreklā un nepārprotami sajūtot, ka
pa zeķi kāds pārvietojas un ka pēc tam ieniezas kāja, esiet gatavi un
atcerieties – savu blusu nedzird. 

Nikola Ščadro saka: “Manuprāt, “Ceturtā siena” dod iespēju izpausties un sanākt
kopā radošiem cilvēkiem, kuri, manuprāt, parasti ir atstumti ikdienā, skolēnu
sabiedrībā. Apvienība ļauj šādiem cilvēkiem sanākt kopā un realizēt savu
radošumu, sadarboties un vienkārši būt kopā.” 

21. maijā komandas locekļi A. Andrukoviča, A.Rudaks, A. Silibitkins, D. Šveds,
S.Švābe, vēstures skolotāja L.Kairāne un Krāslavas novada centrālās bibliotēkas
direktore V. Magidas apmeklēja Aglonas maizes muzeju. Muzejā dega sveces, uz
galda māla krūzēs kūpēja zāļu tēja, uz linu galdauta smaržoja rudzu maize. Pēc
tam mēs apmeklējām kara muzeju, kurš atrodas Aglonas centrā, un iepazināmies ar
2. pasaules kara laikam veltīto ekspozīciju. 

Mūsu ceļojums pa Amerikas Savienotajām Valstīm sākas ar Ņujorku, arhetipisko
metropoli, kas iedalās piecos rajonos – Manhetenā, Bronksā, Bruklinā, Kvīnsā un
Steitenailendā. Ņujorkā iecienīti ir „Dawn” lielie ābolu mafini. Mafinu sausā
šokolādes mīkla ir uzlabota ar Advocaat maisījumu. Kēksam pievieno arī ābolu
šķēles un sakapātas mandeles un beigās pārklāj ar glazūru ar Advocaat garšu. 

Iedvesmojieties un ielaidiet Āziju savās mājās. Pusdienās izvēlieties rīsus,
dārzeņus, dažādas gaļas un tradicionālas garšvielas, papildiniet ar salātiem,
čili un sojas mērcēm. Piedāvājam ielūkoties nelielā Āzijas ēdienu vārdnīcā, lai
palīdzētu orientēties dažādajās Āzijas receptēs un produktu klāstā. 

Otrkārt, režisors atrisinājis mākslinieciski sarežģītu uzdevumu – veiksmīgi
atradis absurda teksta teatrālo ekvivalentu. Galveno varoni, ko turpmāk saukšu
par Varoni, jo teātra programmu ar personu un dalībnieku vārdiem nav, atstājusi
Meitene, kas nav vis devusies prom, bet apmetusies gultas matracī, lasi – Varoņa
apziņā. Un – viņa, ģērbusies melnā kombinē, patiesi stāvus iznirst no gultas
visnegaidītākajos brīžos. Puiša traumētās apziņas fantomu iemiesošanās, ko
veiksmīgi īstenojis režisora, scenogrāfa Jāņa Bijubena un aktrises Ances
Strazdas kopdarbs, protams, rada komisku efektu, jo saproti, ka esi teātrī. Un
tajā pašā laikā šī iemiesošanās ar savu pārsteiguma momentu un neprognozējamību
rada arī vieglu patīkama uztraukuma sajūtu, kā katra iespēta neiespējamība. 

Uzveduma otra daļa nāca ar vislielāko iepriecinājumu un vislielāko
sarūgtinājumu. Tā bija strukturēta kā Raimonda Paula koncerts, kur numurus
pieteica Marija Bērziņa, kas lieliski parodēja provinciāli cukursaldās programmu
vadītāju runas. Horeogrāfs Alberts Kivlenieks kolosāli bija izdresējis Nacionālā
teātra jaunos aktierus, kuri, ģērbti Jurates Silakaktiņas kostīmos (puišiem –
balti džinsi, meitenēm – raibas kuplas kleiteles), ar savu saskaņoto kustību
dinamiku R. Paula melodiju pavadībā zālē burtiski pumpēja iekšā jaunības
enerģiju un vitalitāti. No Agneses Cīrules, Zanes Dombrovskas, Lienes Sebres,
Līgas Zeļģes, Raimonda Celma, Kristiana Kareļina, Kristapa Ķeseļa, Ģirta
Liuznika un citiem deju numuru laikā burtiski bija neiespējami novērst acis. 

Lienes izrāde ir jauks, sirsnīgs stāsts par sievietes un vīrieša attiecībām, un
es smaidīju gandrīz visu izrādes laiku. Taču pārāk daudz tika pateikts priekšā
ar vārdiem, laupot iztēles iespēju. Tāpēc man šajā izrādē vislabāk patika
ievads, kurā četri puiši pamazām “mostas”, lēnām knosoties un grozoties,
pieplakuši mazās Dailes nama skatuvītes melnajai dibensienai. Epizodes laikā es
varu prātot – vai tie ir dejotāji, un kas tie par dejotājiem, iztēloties, kas
sekos, par ko būs šo puišu stāsts, vai un kādas ir viņu attiecības. Izrādās, ka
trīs no viņiem ir mūziķi, kas vēlāk “dzīvajā” spēlēs izrādes muzikālo fonu. Un
izrādei līdzi dzīvojošo mūziķu kustīgos augumus ir tikpat interesanti vērot kā
abus dejotājus – Vitu Bekmani un Aldi Liepiņu. Asprātīgi ir arī dejotājas teksti
(dramaturgs Valters Jonāts), stāstot vai komentējot to, kas notiek viņas
partnera galvā. Bet vārdu daudz par daudz ir finālā, jo tāpat jau no kustībām
iepriekšējā epizodē bija nolasāms, ka sieviete ir teju “okupējusi” vīrieša
fizisko un garīgo telpu. Pat tikai viena detaļa, kad meitene iedomātajā puiša
miteklī pēc kopīgi pavadītas nakts glīti sakārto dvieli un virsdrēbes, domāju,
ikvienam skatītajam raisa nepārprotamas asociācijas. 

LG: Tikai paskatoties uz studentiem, tu raksturoji – šķiet, ka vismaz puse mūsu
aktieru kursā netiktu uzņemti. Ārējie dotumi acīmredzami ir otrā, ja ne dažkārt
trešā plāna jautājums. Pirmā plānā laikam gan aktīva vēlme un nepieciešamība,
kam pakārtots intensīvais darbs, kurā atlaižu nav. 

Jāņu ugunskurs Rēzeknē būs "ietērpts" vietējā mākslinieka Gundara Kozlovska
ugunsskulptūrā "Latvju raksti". Līgo nakts zaļumballē ar tautā iemīlētām un
populārām dziesmām līgotājus priecēs Andris Baltacis un grupa "Baltie lāči". 

"Atvainojos, taču pirms došanās uz Ameriku man vēl dažas nedēļas vajadzēs
atpūsties. Es jūtos lieliski, taču klausu ārstu ieteikumiem," Makartnijs norāda
pirmdien publiskotā paziņojumā. 

Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece
atgādina, ka mājsaimniecībām, kuru apdzīvojamās platības tiek apkurinātas
centralizēti, piešķirtais dzīvokļa pabalsts ir netiešs un tas trīs mēnešu laikā
pēc lēmuma pieņemšanas tiek pārskaitīts nama apsaimniekotājam. 

"Volkswagen" jau pagājušajā piektdienā prezentēja lielāko reorganizācijas plānu
uzņēmuma vēsturē, kas paredz līdz 2020.gadam likvidēt 30 000 darba vietu, lai
līdz 2020.gadam ietaupītu 3,7 miljardus eiro gadā. 

Rozentāls bija viens no latviešu glezniecības pamatlicējiem un Baltijas mākslas
modernizētājiem, kurš 19. un 20.gadsimta mijā latviešu profesionālo mākslu
pietuvināja Eiropas līmenim. Šogad ar daudziem pasākumiem plaši tiek pieminēta
izcilā mākslinieka 150 gadu jubileja. 

ES Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) būtu pamatīgi jāpārskata, lai
aizstāvētu ES stratēģisko autonomiju, teikts atsevišķā ziņojumā, par kuru EP
debatēs šodien un balsos trešdien. 

Ja šie apgalvojumi apstiprināsies, tā būs krasa novēršanās no Trampa
priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem. 

"Rīgas ūdens" kopumā apkalpo ap 1500 kilometru ūdensvada. Sākumā tiks skaloti
maģistrālie vadi un tīkli Daugavas labajā krastā. 

Departaments kā ielu koku apsaimniekotājs vērsās Apstādījumu inspekcijā un vēlāk
jautājumu izskatīja arī Apstādījumu saglabāšanas komisijā. Arī apstādījumu
inspektors dabā apsekoja kokus. Komisija pieņēma lēmumu, ka koki ir jānocērt, jo
tie ir kalstoši un bojāti, kā arī var apdraudēt gājējus. 

Jūrmalā no plkst.22 tiks iedegti 13 ugunskuri pludmalē posmā no Jaunķemeriem
līdz Lielupei. 

Likuma grozījumi cita starpā arī paredz, ka turpmāk uzņēmējiem būs jāmaksā
valsts nodeva par Konkurences padomes izvērtējumu saistībā ar tirgus dalībnieku
apvienošanos. Nodevas apmēru noteiks valdība. Tās apmērs tiks diferencēts pēc
apvienošanās dalībnieku kopējā apgrozījuma. 

Jau ziņots, ka Liepājā šogad plīvo četri Zilie karogi - Liepājas centrālajā
pludmalē, Dienvidrietumu pludmalē, Liepājas jahtu centrā un atpūtas vietā
"Beberliņi". 

Rīga, 15.jūn., LETA. Latvijas lidsabiedrība "airBaltic", sekmīgi īstenojot
biznesa plānu "Horizon 2021", 2021.gadā cer apgrozīt 471 miljonu eiro, šodien
forumā par aviācijas nozares aktualitātēm Latvijā sacīja "airBaltic" valdes
loceklis Vitolds Jakovļevs. 

Savukārt Biškopības biedrība apvieno vismaz 3283 biedrus, kuri nodarbojas ar
biškopības produkcijas ražošanu, kā arī pārstāv citas lauksaimniecības nozares.
Atkarībā no laikapstākļiem gadā Latvijā tiek ievākts 700 līdz 2000 tonnu medus.

Tomēr viņš rezumēja, ka nepopulāriem lēmumiem izglītības nozarē būs premjera
"aizmugure", ja tie būs racionāli. Iespēju, ka minētā reforma galu galā
"izgāzīsies" Kučinskis netieši novērtēja kā maz ticamu. 

Vides aizstāvji uzskata, ka šis dokuments ir izstrādāts pavirši un steigā un šis
lēmumprojekts paredz vēl intensīvāk ekspluatēt Latvijas dabas resursus, neņemot
vērā sabiedrības vajadzības pēc ekosistēmu pakalpojumiem un dabas resursu
saglabāšanas mērķus. 

Ielu pārbūves projekts paredz atjaunot ceļa brauktuvi, kā arī sakārtot ielu
pieslēgumus un iebrauktuves, optimizējot transporta kustību. Ir paredzēts
pārbūvēt Cempu ielas rotācijas apli, izbūvēt gājēju ietvi un veloceliņu, kā arī
ierīkot jaunu ielas apgaismojumu. 

Austrijas un Ungārijas mači ir ar ļoti senu vēsturi, jo otrdien izlases savā
starpā tikās jau 138.reizi. Tagad 67 gadījumos uzvaru guvusi Ungārija, kamēr
Austrija pretiniekus spējusi pieveikt 40 reizes. Tikmēr neizšķirts fiksēts 31
gadījumā. 

Tāpat apsūdzētā persona divos gadījumos izdarījusi atklātu zādzību. Vienā no
gadījumiem apsūdzētais, atrodoties pie kādas spēļu zāles Rīgā, zādzības nolūkā
pieskrējis pie kādas sievietes, kura bija apsēdusies uz ceļa betona apmales, un
paķēris cietušajai blakus nolikto rokassomu ar mantām. 

"Mēs necietīsim cilvēkus, kuri vēlas šeit ierasties, lai sludinātu naidu,"
norādīja ministrs. 

Atrakciju laukumā dienas vidū, no plkst.13 līdz plkst.15, būs iespēja sasiet
trejdeviņu zālīšu Pasaku meža Līgo pušķi, iesienot tajā labas veselības,
veiksmes un laimes vēlējumus sev, saviem tuviniekiem, draugiem, kā arī gaišas
domas savai zaļajai zemei. 

Tikmēr Seima Enerģētikas komisijas deputāts, Darba partijas pārstāvis Ķēstutis
Daukšis aicinājis paraudzīties nopietnāk uz iespējamo termināļa būvi
Kaļiņingradā un tās sekām Lietuvai. 

Vasaras saulgriežu svinības sāksies "Vītolnieku" priekšpagalmā, kur tiks lasītas
zālītes, vīti vainagi, dziedātas Jāņu dziesmas. Tiks sagaidīti un aplīgoti Jāņa
bērni, kā arī visi kopā varēs izvēlēties vakara Jāņa tēvu un māti. Pēc rotaļām
un mielošanās pasākuma dalībnieki dosies svētīt saulrietu jūras malā. Būs
jāņuguns kāpās, lāpu gājiens un saulgriežu ugunskura iedegšana "Vītolnieku"
sētā, Jāņu dziesmas, goda mielasts un danči. 

Norādītā teritorija ietilpst Japānas salās, kas atdala Austrumķīnas jūru no
Klusā okeāna. Par šo teritoriju teritoriāli strīdi nenotiek. 

Uzskatot, ka konflikts ir atrisināts, otrs apsūdzētais izgāja no šķūņa mājas
pagalmā. Savukārt pirmais apsūdzētais slepkavības nolūkā no mājas paņēma cirvi
un polietilēna maisiņu. Atnākot uz šķūni, šis apsūdzētais veica darbības, lai
minēto vīrieti nonāvētu. Redzot, ka cietušais vīrietis neelpo, apsūdzētais šo
vīrieti pakāra. Šī apsūdzētā tīšo darbību rezultātā iestājās minētā vīrieša
nāve. 

Cīņas sākums bija līdzīgs, taču turpinājumā arvien bīstamāk uzbruka Krievijas
izlases futbolisti, taču īsteni bīstamus momentus viņiem izveidot neizdevās.
Spēles 28.minūtē tālsitienu izdarīja Krievijas izlases futbolists Fjodors
Smolovs, taču bumba aizlidoja līdz ar vārtu stabu. 

Pirms otrā puslaika Krievijas izlases galvenais treneris Leonīds Sluckis veica
divas maiņas, laukumā sūtot Glušakovu un Pāvelu Mamajevu. Krievi ar lieliem
spēkiem devās uz priekšu un viņiem joprojām piederēja teritoriāls pārsvars, taču
slovāki līdz 80.minūtei meistarīgi aizsargājās. Taču tad arī šie aizsardzības
bastioni salūza, kad pēc kļūdas sitot bumbu tālāk laukumā, Krievija to pārtvēra
un uzreiz guva vārtus. Pēc piespēles no kreisās malas un bumbas atspēles soda
laukumā, precīzi ar galvu sita Glušakovs. 

Latvijas bankas iemaksā līdzekļus ne tikai NGF, bet arī Vienotā noregulējuma
fondā, ko administrē Vienotā noregulējuma valde. 

Rezultatīvākie šonedēļ ar 29 punktiem bija Grīns, Smits un Pītersons, kurš bija
labākais izcīnīto atlēkušo bumbu rādītājā. 

"Spēlētājam ir jāskatās hokejists, kuru viņš maina. Nevar tā vienkārši lekt ārā.
Nav pirmā reize, kad par šādiem pārkāpumiem dabūjam noraidījumu. Tas ir
koncentrācijas trūkums un neuzmanība," skaidroja Sējējs. 

"Pārstājām spēlēt agresīvi, tas arī noveda pie zaudējuma spēles beigās. Nezinu
kāpēc, bet pārāk daudz atslābām. Drausmīga spēle mūsu izpildījumā. Ļoti žēl, ka
tā sanāca, bet tāds ir basketbols," aģentūrai LETA zaudējumu komentēja Meiers. 

"Leopards tika noķerts un iesprostots pēc četru stundu operācijas, kad tika
iedzīts istabā un sašauts ar vienu trankvilizatoru caur ventilatora režģi,"
atklāja Karnātakas štata vides dienesta pārstāvis Ravi Ralfs. 

Citiem medijiem Ādamsons paudis vēl radikālāku viedokli, apgalvojot, ka
notikumus Ukrainā izraisījušas ASV un, tikai pateicoties Krievijas stingrajai
rīcībai, Baltija nav ierauta karā. 

Deputātiem balsojot par Zaķa priekšlikumu, atklājās, ka sēdē nav kvoruma, un tā
tika slēgta. 

Pirms 100 gadiem svarīga nozīme kā peldvietai bija arī Liepājai. Krievijas cara
ģimenes apmeklējumi pamudināja daudzus aristokrātus pavadīt vasaru Liepājā arī
vēlākos gados, un Liepājas kūrortam bija jāpiemērojas izsmalcināto peldviesu
prasībām. Parka apstādījumus pārvērta krāšņā parkā, uzcēla varenu vannu iestādi
un kūrmāju ar koncertdārzu. Atpūtnieku skaits strauji palielinājās. 

Noslēguma koncerta programmā tiks atskaņots Sergeja Rahmaņinova Otrais
klavierkoncerts, kurā solists būs pianists Andrejs Osokins, kā arī Aleksandra
Skrjabina Trešā simfonija jeb "Dievišķā poēma". 

Pēc tam, kad noskaidros un apbalvos uzvarētājus abās disciplīnās, būs iespēja
izbaudīt pēcpusdienu radošajās darbnīcās. Tā būs iespēja veidot māla traukus,
kalt saktu, izliet sveci vai izveidot ziepes. 

Tieši pērn Freimanis 29 gadu vecumā debitēja arī Latvijas valstsvienībā. 

Šajā laikā par valsts budžeta līdzekļiem aizturētajiem nodrošināta gan
ēdināšana, kas izmaksā vidēji 3,2 latus dienā, gan arī telpu dezinfekcija un
uzturēšana. Turklāt policija norāda, ka, turpinot pieaug administratīvi arestēto
skaitam, jārēķinās ar papildu izmaksām prasībām atbilstošu telpu izbūvei vai
remontam. Policijas teritoriālajās iestādēs rajonos šīs īslaicīgās aizturēšanas
telpas daudzviet ir sliktā stāvoklī, taču nauda remontam nav pieejama, līdz ar
to aizturētie vēlāk sūdzas tiesībsargiem par turēšanu nepiemērotos apstākļos vai
pat par morālo kaitējumu. 

Tā bija pirmā trīspusējā tikšanās kopš pagājušās trešdienas, kad Izraēlas un
palestīniešu savstarpējie ultimatīvie paziņojumi faktiski paralizēja miera
sarunas. 

Vecenānes personālizstādes notikušas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Somijā,
Krievijā un citās valstīs. Viņa sarakstījusi un ilustrējusi grāmatas "Mans
vectētiņš Antoniņš" 1999.gadā un "Vectētiņš Antoniņš un mēs" 2009.gadā. 

Jā, es izturēju vairākas atlases kārtas, nokļuvu finālā, taču paliku otrais.
Dublieris. Bet es īpaši nekreņķējos. 

Desmit gadu vecumā viņš jau intervēja Alfrēdu Rubiku un Edgaru Liepiņu, trakajos
deviņdesmitajos Juris kļuva par pasaulē jaunāko uzņēmēju, plikā vietā
izveidodams pats savu konkursu. Vēl pienapuika būdams, viņš bīdīja lietas ar
nopietniem onkuļiem, vēlāk izvārtījās pedofilijas skandāla dubļos, spēja
piecelties un virzīties tālāk, pats sevi nodēvējot par paparaci. 

Jā. Un kas tur slikts? Es varu pateikt tikai vienu piemēru: ja Ilze Jaunalksne
aizbrauc uz Londonu un nofilmē kā digitalizācijas skandāla laikā kāds tur
uzņēmējs slapstās gar māju, tad tā ir pētnieciskā žurnālistika. Bet, ja uz
Londonu aizbrauc Juris Millers un Kaspars Ūdris un kompromitējošā situācijā
nofotografē kādu politiķi, tad tā ir netīrā veļa un skandāls. Bet abos gadījumos
metodes ir vienādas! Tā ir tā pati pētnieciskā žurnālistika. Uzskatu, ka tie
gadi, kurus esmu pavadījis dzeltenajā presē, profesionālajā ziņā bija ļoti
smagi, interesanti un noderīgi tālākajai dzīvei. Ar savu darbību es vēlējos
mainīt Latvijas dzelteno presi, padarot to mazāk sterilu, glamūrīgu. Es smīkņāju
par visām tām smalkajām aprindām, dārgajām rokassomiņām un vakarkleitām. Es
smejos par bijušajām prostitūtām, kuras padomju gados strādāja valūtas bāros,
bet tagad ir smalko aprindu lauvenes. Es uzvārdus nesaukšu. 

Vai tu savu vārdu uzskati par zīmolu? Vai pēdējos gados esi apzināti virzījies
uz to, lai tavs tēls, tavs zīmols būtu skandalozs? 

Latvijas politikā šobrīd diemžēl situācija ir tāda, ka, iekļūstot politiskajā
elitē – parlamentā, deputāts aizmirst, no kuras vides viņš nācis, aizmirst tēvu
un māti. Verzes kundze ir aizmirsusi, ka nāk no Pensionāru savienības, Barčas
kundze ir aizmirsusi, ka viņa ir pensionāre, līdzīgā veidā atmiņu zaudējuši arī
bijušie skolotāji un kultūras darbinieki. Bet viņi ir Saeimā nevis tāpēc, ka
tauta tā gribējusi un ievēlējusi, bet tāpēc, ka balsots tika par priekšā esošo
lokomotīvi. Šobrīd Latvijas parlamentā labi pārstāvēts ir bizness, ne vienmēr
tas godīgais, ko es attiecinu uz Šķēli un Šleseru. Un vēl labi pārstāvēts ir
neapmierinātais, krievu valodā runājošais vecākās paaudzes pārstāvis, kurā
saglabājies viss padomiskais un ko Plinera kungs ļoti spēcīgi reproducē.
Parlamentā nav neviena, kas aizstāvētu vidusslāņa intereses. Tiem, kas tur
nonākuši no vidusslāņa, prātā tikai viena doma – nedod, Dievs, pazaudēt šo labi
apmaksāto vietu! Līdz ar to nevar būt runas ne par kādu interešu aizstāvību –
Latvijas parlaments neatspoguļo Latvijas sabiedrības sociālo uzbūvi. 

Tomēr tad uzdzīvotājam jau sekoja britu militārā policija. Kad kārtības uzraugi
centās tanka ceļu aizšķērsot, tas ietriecās ceļmalas kokā, un ar to šīs nakts
izpriecas bija beigušās. 

49 zivis tika ievietotas nelielā akvārijā un paceltas gaisā lidmašīnā, kas vēlāk
strauji laidās lejā, tā imitējot bezsvara stāvokli, ko astronauti piedzīvo
kosmosā. 

Ir saprotams, ka gadīties var visādi. Ikviens ir cilvēks un to saprot. Taču, ja
šādu attieksmi pasta darbinieki izrāda konstanti, visa sapratne pret šiem
cilvēkiem zūd. Vai tiešām ir tik grūti klientiem, kas vienkārši ieradušies
saņemt savus sūtījumus, tos izsniegt, neizsakot nejaukas piezīmes? 

Šodien TVNETā atkal bija ziņa: cilvēki neiet pie ārstiem. Tādēļ tapa šis raksts.

Ņemot vērā to, ka Latvijā uzņēmēju starpā valda liela konkurence, ir pavērtas
iespējas negodīgā veidā izrēķināties ar saviem konkurentiem, iesniedzot
nepamatotu prasību tiesā un tādējādi iznīcinot savus konkurentus. Latvijas
tiesas ir pārslogotas, un lietu izskatīšana velkas vairāku gadu garumā. Visu šo
laiku, ja vien prasītājs nav godprātīgs, spēkā ir prasības nodrošinājums, kas
bieži vien pārsniedz uzņēmumam pieejamo naudas līdzekļu daudzumu, kā arī tā
kustamās un nekustamās mantas vērtību, uzņēmuma darbība tiek paralizēta, jo tam
nav pieejas savai naudai un mantai. Jebkuru spriedumu, protams, ir iespējams
pārsūdzēt apelācijas kārtībā un kasācijas kārtībā, bet tas aizņem ne mazums
laika. 

Mēs paši mēdzam ievērot, ka sadusmojamies par sīkumiem, ka lūpu uzmetam ilgāk
nekā vajadzētu, ka nespējam pirmie spert soli pretī izlīgumam vai vienkārši
sarunai, lai noskaidrotu, kā īsti ir, un tā plaisa attiecībās kļūst vēl lielāka.
Kas ir tās īpašības vai izjūtas, kuru dēļ mēs paši varam sabojāt labas
attiecības. 

Ķiploki ir viens no visplašāk lietotajiem afrodīzijiem. Tie ir iecienīti Eiropā,
Ēģiptē, Grieķijā, Ķīnā un Japānā. Tie veicina kuņģa sulas izdalīšanos un
asinsriti. 

-Jā, mamma bija ļoti jauks cilvēks ar zelta rokām un zelta sirdi. Viņa gan šuva,
gan mācēja labi ēst gatavot. Ideāla mājsaimniece un sieviete ar izdomu. Vienmēr
gatavoja tērpus sev un mums ar māsu. Nezinu, varbūt tas man no mammas, ka es
protu visu kaut ko izdomāt un realizēt savas ieceres. Māsa Ilze arī ir
modelētāja. Viņa ir 5 gadus jaunāka par mani. Kad mamma nomira, māsai bija 5
gadi, un es 10 gadu vecumā jau biju pieaugusi. Tad es māsai biju kā mātes vietā.
Šuvu, viņai matus griezu, gurķus skābēju un ēst taisīju. Tētis "ātrajā
palīdzībā" strādāja, un tad viņš man pa telefonu zvanīja un stāstīja, kā jāvāra
vistas zupa, jo tas bija mūsu ģimenē iemīļots ēdiens. Ar māsu mums ir labas
attiecības, viņai ir divas lielas meitas, mēs palīdzam viena otrai. 

Vispirms iepazīsti savu esošo domāšanas modeli un apgūsti mehānismu, kādam jābūt
jaunajam domāšanas modelim. Tu vari skaitīt afirmācijas, nēsāt līdzi mantras,
kas piesaista naudu, tas palīdz enerģētiskā līmenī, vari izskraidīt visus
iespējamos seminārus un izlasīt visas grāmatas, kļūt pat tādu kā staigājošu
bibliotēku, zināt dažādas teorijas un prakses, bet nekas nemainās, ja tu dzīvē
neesi izpildījis nevienu šo praksi, kas palīdz izmainīt domāšanu un pakāpties
vienu solīti tuvāk finansiālai brīvībai, ja turpini negatīvi domāt un negatīvi
runāt. Tas ir nopietns darbs – izmainīt domāšanu. 

Mēs regulāri satikāmies, Edgars pēc darba bieži ieradās manā mazajā vienistabas
dzīvoklī, kurā es viņu allaž uzticīgi gaidīju. Ja es uz šo situāciju paskatos ar
šodienas prātu, man tas liekas traki – sēdēju mājās un gaidīju, ka viņš varbūt
atnāks. Toreiz taču nebija mobilo telefonu, viņš nevarēja piezvanīt vai atsūtīt
īsziņu, lai pateiktu, ka būs vai nebūs. Viņš vai nu atnāca, vai neatnāca.
Patiesībā viņš kā runcis staigāja, kur pašam tīk, bet es tikai gaidīju. Vai es
tagad tā gaidītu vienu vīrieti? Noteikti nē. Man mans laiks un vajadzības ir
svarīgākas, kaut gan toreiz, protams, šķita, ka dzīves lielākā vajadzība ir
Edgars. 

Jūs teicāt, ka sākumā dēlu vedāt uz futbola treniņiem. 

Kad sievietes kliedz, viņas ar savu kliegšanu grib panākt, lai beidzot būtu
sadzirdētas. Zināmā mērā tas ir izmisuma solis. Kliedzot sieviete parāda, ka
otrs cilvēks un jautājums viņai nav vienaldzīgs. 

Bet mēdz pienākt brīdis, kad konfliktsituācija ir tik tālu samilzusi, ka
sieviete pārstāj kliegt un sāk sevī klusi šņākt, viņa pauž zināmu vienaldzību
pret to, kas agrāk viņu padarīja vai traku. Tas nozīmē, ka siltas jūtas pret
partneri ir aizgājušas otrajā plānā un šīm attiecībām vairs nav paredzama
rožaina nākotne. 

Sevilja bija Spānijas lielākā ostas pilsēta, kurā ieradās tirdzniecības kuģi no
tuvām un tālām zemēm. Pilsētas ielās skanēja dažādas valodas, tur bija sastopami
jūrnieki, tirgotāji un klejojoši komedianti krāsainos tērpos no visas pasaules.
Taču šajā 1481. gada februāra dienā pilsēta pieklusa, jo pūļa uzmanību
piesaistīja kāds drūms gājiens. 

Jaunais lielinkvizitors Torkvemada ienīda jūdus, lai gan klīda runas, ka viņa
paša vecmāmiņa esot cēlusies no jūdiem. Šis dominikāņu mūks apgalvoja, ka
Spānijas jūdi savus nupat kristītos ciltsbrāļus mudinot uz slepenu jūdaisma
piekopšanu. Tādēļ viņa galvenais mērķis bija izraidīt visus jūdus no Spānijas. 

Pīters Stīvesants uzrāpjas uz pilsētas palisādes un sakostiem zobiem murmina, ka
drīzāk mirs, nevis padosies. Taču šāds nodoms ir tikai viņam vienam – 93
pilsētas vadošie tirgotāji, ieskaitot viņa paša dēlu, paraksta prasību, lai
Stīvesants atdod pilsētu un izvairās no “pilnīgas iznīcības”, ko radītu angļu
kuģu lielgabali. 

Kukuļus ņēma visi, kam nebija slinkums. Savā ziņā komisks skats bija redzams jau
1920. gadā, kad asiņainajās bandu cīņās par ietekmi nogalināja slavenu gangsteru
vadoni Džimu Kolosimo. Viņa zārka nesēju skaitā bija arī trīs tiesneši un viens
prokurors. Aiz zārka Kolosimo tuvākie līdzgaitnieki plecu pie pleca gāja kopā ar
deviņiem pilsētas domes locekļiem un vienu štata politiķi. 

Eiropā karš bija beidzies pirms dažiem mēnešiem. Klusajā okeānā tas joprojām
turpinājās, ASV kaujas ar Japānu bija ļoti asiņainas. Amerikāņi secināja, ka
Japāna nemaz negrasās padoties. 

Tūkstošiem japāņu gāja bojā nepilnu sekundi pēc tam, kad ieraudzīja sprādziena
uzliesmojumu. 

Rāviņš neizslēdz iespēju sodīt atbildīgos par pārkāpumiem Jelgavas pašvaldības
aģentūrās 

Rīga, 6.jūn., LETA. Jelgavas mērs Andris Rāviņš neizslēdz iespēju, ka atbildīgās
pašvaldības aģentūru amatpersonas tiks sodītas saistībā ar Valsts kontroles
atklātajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un nepilnībām tajās. 

Pēc tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu
Sprūdžu Rāviņš aģentūrai LETA teica, ka noteikti tiks izvērtēta abu aģentūru
"Pilsētsaimniecība" un "Kultūra" atbildīgo amatpersonu atbildība un nenoliedza,
ka amatpersonas varētu saņemt sodus. 

Savukārt, lai turpmāk novērstu šādu pārkāpumu un nepilnību rašanos, viņš
uzskata, ka nepieciešams rūpīgāk strādāt ar pirmdokumentiem, proti, dažādiem
līgumiem. 

Tikmēr Sprūdžs no Rāviņa saņēmis apsolījumu, ka pašvaldība līdz nākamās nedēļas
beigām ministrijā iesniegs detalizētus pasākumu plānus par to, kā Valsts
kontroles konstatētie pārkāpumi tiks novērsti. 

Jautāts, vai atbildīgajām amatpersonām būtu jāsaņem sods par pieļautajiem
pārkāpumiem, ministrs aģentūrai LETA norādīja, ka tas ir jāvērtē, jo situācijas
ir dažādas. Tomēr arī viņš neizslēdza, ka ir iespējami sodi. 

Kā ziņots, Valsts kontrole revīzijā Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūrās
konstatējusi nepamatotus tēriņus vairāk nekā 50 000 latu apmērā. Finanšu
līdzekļi nepamatoti tērēti pašvaldības aģentūrā "Pilsētsaimniecība", kur
konstatēta 34 000 latu nesaimnieciska izlietošana, bet aģentūrā "Kultūra"- 8000
latu. 

Lipmans: Notiek sarunas par jaunas "Grindeks" rūpnīcas būvniecību Krievijā 

Rīga, 25.janv., NOZARE.LV. Farmācijas uzņēmumam AS "Grindeks" patlaban Krievijā
jau notiek sarunas par jaunas rūpnīcas būvniecību, biznesa portālam "Nozare.lv"
sacīja uzņēmuma lielākais akcionārs Kirovs Lipmans. 

Rūpnīcu būvēšot "Grindeks" meitasuzņēmums Krievijā "Grindeks Rus", taču vairāk
informācijas patlaban nevarot sniegt, jo sarunas vēl esot procesā, sacīja
Lipmans. 

Pagājušā gada rudenī Lipmans atklāja, ka "Grindeks" plāno jaunas rūpnīcas
būvēšanu. Tobrīd gan vēl nav bijis izlemts, kur rūpnīca tiks būvēta. Uzņēmumam
bijuši piedāvājumi būvēt rūpnīcu Krievijā vai Baltkrievijā. Taču jaunās rūpnīcas
būvniecības plāns tiek vēl tikai izstrādāts. 

Savukārt runājot par uzņēmuma apgrozījumu šim gadam, Lipmans rudenī prognozēja,
ka 2013.gada apgrozījums varētu pieaugt par aptuveni 13,5%. Tāpat viņš arī
norādīja, ka 2013.gada peļņa varētu būt ne mazāka par 12 miljoniem latu, ko
varētu veicināt ar produktu portfeļa papildināšanu un jaunu tirgu apguvi.
Uzņēmums plāno palielināt eksportu Eiropā un Āzijā. Savukārt apgrozījuma
pieaugumu varētu veicināt jaunais ziežu un gēlu ražošanas iecirknis, kura
izveidē investēti 2,5 miljoni latu. Ieguldītās investīcijas plānots atpelnīt
divu gadu laikā. 

"Grindeks" ir viens no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem Baltijas valstīs.
Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu
un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana.
"Grindeks" koncernā ir četri meitasuzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Krievijā,
pārstāvniecības 11 valstīs. 

AS "Grindeks" akcijas tiek kotētas "NASDAQ OMX Riga" Oficiālajā sarakstā. AS
"Grindeks" lielākie akcionāri ir Lipmans - 33,29%, Anna Lipmane - 16,69%, "AB.LV
Private Equity fund 2010" - 11,38%, "Skandinaviska Enskilda Banken" (nomināla
turētājs) - 10,53%, ""Swedbank" AS Clients Account" (nomināla turētājs) - 8,79%.

AS "Grindeks" apgrozījums 2012.gada deviņos mēnešos bija 50,1 miljons latu, kas
ir par 1,2 miljoniem latu jeb 2,5% vairāk nekā 2011.gada deviņos mēnešos. 

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem,
2012.gada deviņos mēnešos bija pieci miljoni latu, kas, salīdzinot ar 2011.gada
deviņiem mēnešiem, ir samazinājusies par 0,8 miljoniem latu jeb par 13,8%. 

Dienas Bizness: Vidusāzija vilina, vien jāpaspēj būt starp pirmajiem 

Vidusāzijas un Aizkaukāza valstīs tuvu gatavībai ir vērienīgas ūdenssaimniecības
attīstības programmas, vēsta "Dienas Bizness". ''Izdevība ir jāizmanto, svarīgi
būt vieniem no pirmajiem,'' pauž SIA ''Karme filtrs'' direktors Andrejs
Belogorskis. Valstis, ar kurām ''Karme filtrs'' saista turpmāko izaugsmi, ir
Azerbaidžāna, arī Kazahstāna, Uzbekistāna, Turkmenistāna. Pagaidām ''Karme
filtra'' sadarbība ar šo reģionu izpaudusies atsevišķos realizētos projektos,
taču mērķis ir atrast pastāvīgu sadarbības partneri, pārceļot uz jauno tirgu arī
daļu ražošanas jaudu. 

Dienas Bizness: Jāvētī atalgojuma sistēma un priekšstati 

Profesionālu augstākā līmeņa vadītāju atlases kompāniju pakalpojumi līdz šim
Latvijas valsts pārvaldē ir izmantoti ļoti reti, vēsta "Dienas Bizness". No
aptuveni 300 projektiem, ko esam realizējuši astoņu gadu laikā, ar valsts
sektoru bija saistīti kādi pieci, lēš "Pedersen & Partners" Latvijas uzņēmuma
vadītāja Evita Lune. Viņasprāt, līdz šim valsts sektorā pārsvarā nav tikusi
izmantota profesionāla, objektīva pieeja augsta līmeņa vadītāju meklēšanā un
atlasē. Vairāk darbojas politiski apsvērumi, kas nosaka, kāpēc viens vai otrs
vadītājs iegūst šo amatu. Vadītāju atlases kompānijas "People Management" valdes
loceklis Pauls Bērziņš apšauba arī iespēju, ka valsts pārvaldes iestādes varētu
pilnībā izvairīties no kādam vēlamu kandidātu iebīdīšanas amatos, jo, veidojot
vadības komandu, no subjektīviem faktoriem ir grūti izvairīties. 

Dienas Bizness: Arābiem atņem miljonus 

"Dienas Bizness" vēsta, ka "A&T Trade Music" iekļūšanu "Gazeļu topā"
nodrošinājusi lietderīgi izmantotā prezidenta delegācijas vizīte austrumos.
Šobrīd uzņēmums sevi pozicionē kā lielāko mūzikas instrumentu un šovbiznesa
aprīkojuma izplatītāju postpadomju teritorijā. "Mūzikas centrs" mārketinga
direktors Guntars Felsbergs norāda, ka "A&T Trade Music" ir ļoti ilgi Latvijas
mūzikas instrumentu mazumtirdzniecības tirgū, iesakņojoties kā "patstāvīgs
brends". Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir nopietna attieksme pret savu darbu,
klientu un sadarbības partneriem. "Mūzikas centrs" jau ilgstoši sadarbojas ar
"A&T Trade Music", iegādājoties nepieciešamos mūzikas instrumentus. 

Ar "Lattelecom" mājas telefonu varēs zvanīt no visas pasaules 

"Lattelecom" klienti drīzumā no saviem mājas numuriem varēs caur internetu par
vietējo Latvijas tarifu, kas daudziem ir "nulles" tarifs, zvanīt no jebkuras
vietas pasaulē, maksājot tikai par interneta pieslēgumu, intervijā biznesa
portālam "Nozare.lv" teica "Lattelecom" valdes loceklis un galvenais tehnoloģiju
direktors Uldis Tatarčuks. Savukārt biznesa klienti Latvijā un ārzemēs saņems
uzņēmējdarbībai vajadzīgus mākoņdatošanas un lieljaudas datu analīzes
pakalpojumus, izmantojot kompānijas jauno augstas klases (Tier III) datu centru
un datu pārraides maģistrāli no Krievijas caur Latviju uz Vāciju, Tartačuks
sacīja. Tatarčuks skaidroja, ka izmaiņas "Lattelecom" pakalpojumu klāstā ir
tieši saistītas gan ar datu centra izbūvi, gan jau 2011.gadā pakāpenisko
pieteikto pāreju uz jaunu sakaru tehnoloģiju, kas ļaus likvidēt veco reģionālo
centrāļu tīklu un visus operatora pakalpojumus uzturēt vienotā interneta vidē.
Tas arī ir signāls, ka "Lattelecom" kā telekomunikāciju uzņēmumi visā pasaulē
arvien vairāk saplūst ar informācijas tehnoloģiju nozari gan savā piedāvājumā
klientiem, gan pamatfunkciju uzturošo darbinieku ziņā. 

"Lattelecom" 2011.gada vasarā paziņoja, ka sāk pāreju no līdzšinējās ciparu
centrāļu infrastruktūras uz jauna veida tīklu - IMS (IP Multimedia Subsystem)-,
izmantojot Ķīnas kompānijas "Huawei" tehnoloģijas. Cik tālu ir veikta šī pāreja
uz jauno sistēmu, kur būtībā visus pakalpojums "Lattelecom" sniegs interneta
tīklā? 

Šis pakalpojums ir ieviests "Lattelecom" tīklā, un tiek sniegti pakalpojumi,
izmantojot šo platformu. Šāda veida risinājumu izmanto ap 30000 klientu.
Pārsvarā tas ir domāts privātā sektora klientiem. Pakalpojums pakāpeniski
aizstās esošos risinājumus, un arvien lielāka klientu daļa tiks uz to
"pārmigrēti". Visi jaunie klienti tiek slēgti pie šī risinājuma. 

Ko tieši klients var saņemt, pieslēdzoties "Lattelecom" IMS tīklam? 

IMS funkcionalitāte patlaban vēl tiek attīstīta un pilnveidota. Būs pieejami
interaktīvie balss paziņojumi, gan automātiska zvanu pāradresācija un citas
tehniskās lietas. Lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, kādas aplikācijas spēj
piedāvāt gan IMS risinājuma ražotāji - "Huawei," "Alcatel" un "Ericsson"-, gan
citi, kas nozarē strādā un piedāvā risinājumus - pakalpojumus, kurus ielikt šajā
platformā. 

Vai būs kaut kas, kas līdzšinējā sistēmā nav iespējams? Piemēram, iespēja lietot
savu "Lattelecom" telefona numuru un īpašu aparātu jebkur pasaulē caur interneta
pieslēgumu? 

"Virtuālā telefona" pakalpojums, kas nodrošina šo funkcionalitāti, ir jau
pieejams. Protams, tas ir saistīts ar gala iekārtu attīstību, ar to, ka uz šīm
iekārtām parādās skārienjūtīgas funkcijas, un, ka nākotnē arī varēs redzēt
videoattēlu. 

Vai šādas gala iekārtas, tas ir, mājas telefoni, jau ir pieejami? 

Tieši šīs sarunas brīdī citviet "Lattelecom" birojā notiek tikšanās ar "Huawei"
pārstāvjiem, kurā tiek prezentētas gan jaunas programmatūras funkcijas, ar kurām
varam jaunināt esošo sistēmu, gan arī rādīti gala iekārtu risinājumi. Tātad
tuvākajā laikā būs pieejamas gan "Huawei", gan citu ražotāju gala iekārtas. 

Bet patlaban tādu nav, izņemot, ja ieliek aplikāciju mobilā telefonā? 

Patlaban nav. 

Vai mobilo telefonu varēs lietot kā parasto "Lattelecom" telefonu jebkurā vietā
pasaulē, kur šo telefonu var pieslēgt bezvadu internetam? 

Šāda funkcionalitāte ir pieejama visos "Lattelecom" uzturētajos 3300 bezvadu
interneta punktos. Šis risinājums klientiem ir kļuvis pievilcīgāks, jo nodrošina
klientiem "bezšuves" pāreju no vienas bezvadu interneta zonas uz citu - bez
jaunas autorizēšanās ar lietotājvārdu un paroli. Pietiek vienreiz ievadīt
autorizācijas datus, un, ierodoties nākamajā vietā 12 stundu laikā, pieslēgums
jau darbojas. 

Vai nesanāk tā, ka, vismaz tur, kur ir blīvs WiFi pārklājums, "Lattelecom"
konkurēs ar mobilo sakaru operatoriem? 

Tāda iespēja ir. Zināmā mērā parādās šī starpindustriju konkurence. Tas ir
veids, kā klienti var izmantot "Lattelecom" pakalpojumus. 

Un, ja mobilam telefonam vai citai ierīcei ir piesaistīts "Lattelecom" telefona
numurs un cilvēks ar to pieslēdzas internetam Londonā, viņš tur saņems sarunu no
Latvijas kā vietējo zvanu? 

Tieši tā. Šāda funkcionalitāte ir , un arī varēs zvanīt kaut vai par "nulles
tarifu", kas iekļauts kādā no pakalpojumu pakām. Protams, ja nav bezmaksas
bezvadu interneta, kā dažās lidostās un viesnīcās, jārēķinās ar maksu par
interneta pieslēgumu. 

IMS tehnoloģija padarīs "Lattelecom" infrastruktūru par vienu lielu interneta
tīklu un samazinās centrāļu skaitu. Būs viens galvenais maršrutētājs ar
dublieri, aizvērs lauku un reģionālās centrāles. Vai nav risks, ka "Lattelecom"
var piemeklēt tas, kas notika „Tele2" 2011.gada vasarā, proti, avarēja galvenā
"kaste", kas uzturēja visu tīklu Latvijā. Arī nesen Rīgā īslaicīgi pārtrūka
interneta pakalpojums, jo maršrutētājs izgāja no ierindas. Kā nodrošinās IMS
tīklu pret šādiem incidentiem? 

Šādi riski nav jauni. Tie ir zināmi. Risku novēršanai vai risku iespējamības
mazināšanai esam investējuši vairākus miljonus latu katru gadu, izveidojot
rezervētas elektrobarošanas pieslēgumus, nepārtrauktas barošanas iekārtas (UPS)
un akumulatoru sistēmas visos mezglos jeb centrālēs Latvijā dažādās ģeogrāfiskās
vietās. Protams, 100% drošība nav iespējama, nejaušību virknes veidojas arvien
sarežģītākas. Patlaban jūtamies komfortabli. Ar diviem IMS maršrutētājiem, kas
darbojas kā centrāles visai valstij, ir vienkāršāk un ekonomiski izdevīgāk
izmantot rezervēšanas sistēmas visos līmeņos. To veidot ar 196 centrālēm ir
nesalīdzināmi dārgāk. Ir jāskatās, lai pakalpojumi būtu konkurētspējīgi cenas
ziņā. 

Vai IMS sistēma jau patlaban darbojas? 

Darbojas. Pakalpojumi, tostarp virtuālais telefons, ir klientiem pieejami. Bet
tāpat kā Rīga, šīs lietas nekad nav gatavas. Ražotāji izstrādā jaunus
risinājumus, un tāpat kā esam pieraduši pie programmatūras jauninājumiem, tas
pats notiek ar šīs IMS tehnoloģiskām iekārtām. Jau šogad ir jauna "Huawei"
sistēma, ko izvērtējam, arī izvērtējam "Ericsson" un "Alcatel" jaunumus. 

Vai ir pienācis brīdis, kad "veco"digitālo centrāļu tīklu varēs izslēgt un
paļauties, ka pakalpojumus uzturēs viens liels maršrutētājs un tā dublieris? 

Brīdis patlaban vēl nav pienācis, un tas arī vienā dienā nepienāks visā Latvijā.
Tas pienāks dažādos datumos atsevišķos pakalpojumu mezglos. Prognozējam, ka šis
brīdis pienāks līdz 2017.gadam. Tas būs soli pa solim, dažās vietās ātrāk, citās
vēlāk. Rīkojamies, lai pārslēgšana notiktu plānveidīgi, netraucējot ierasto
pakalpojumu piegādi. 

Pārslēgšana uz IMS it kā vadīsies no klientu pieprasījuma, taču nav pamanīts, ka
būtu bijušas īpašas mārketinga kampaņas, lai popularizētu un piedāvātu ar IMS
saistītos pakalpojumus... 

Viena no "Lattelecom" vērtībām ir būt saprotamiem klientiem, tādēļ IMS vai cita
burtu kopa neparādīsies komunikācijā ar klientiem. Komunikācijā parādīsies
pakalpojumu nosaukumi un apraksti, lai, piemēram, klients saprastu, kas ir
virtuālais telefons, kāda ir tā funkcionalitāte. Šie ar IMS saistītie risinājumi
arī izskanēs kā papildu televīzijas kanāli, raidījumu arhīva pieejamība,
raidījuma attīšana, lai skatītos no sākuma. 

Tātad pirmais pakalpojums, par kuru veikt mārketinga pasākumus un informēt
klientus, būs virtuālais telefons, līdz ko parādīsies gala lietotāju iekārtas.
Kad tas varētu būt? 

Prognozēju, ka tas varētu būt 2013.gadā, periodā no jūnija līdz augustam. 

Kā attīstās optiskais internets? Pārklājums sasniedzis vairāk nekā 400000
mājsaimniecību, bet pieslēgto skaits tikai kādi 100000? Vai pieslēgšanās temps
nav samazinājies? 

Ir vairāk nekā 100000 optiskā interneta pieslēgumu, un dinamika pēdējā laikā ir
pieaugusi. Rezultāti atšķiras dažādās vietas, un atsevišķās ģeogrāfiskās vietās
ir pat pieslēgti 46 % no pārklājuma zonā esošiem. Vidējais pieslēgumu skaits ir
virs 25% no pārklājuma, un tas ir lielāks par vidējo skaitli Eiropā. Ierīkojot
pakalpojumu pieejamību 400000 mājsaimniecībām, neviens nesagaida, ka visi to
izmantos. Tīkla piepildījums ir labs. Paredzam, ka tas turpinās strauji augt, jo
paplašinās tas pakalpojumu klāsts, kas klientiem ir pieejams. 

Vai "Lattelecom" optiskā infrastruktūra, optiskie pieslēgumi un to piedāvātie
pakalpojumi ir sākuši sevi atpelnīt? 

Investīcijas optiskajā infrastruktūrā ir sākušas sevi atpelnīt un turpinās to
darīt arvien labāk. Neatšķiramies no citām Eiropas valstīm - balss pakalpojumu
īpatsvars mazinās, bet kritumu balss ieņēmumos kompensē interaktīvā televīzija
un platjoslas pakalpojumi. Klienti vēlas ātrāku internetu, ir radušies paradumi
patērēt lielus datu apjomus. Piemēram, var skatīties daudzu pasaules
universitāšu lekcijas līnijas režīmā. 

Turpinot tēmu par optisko internetu, ASV "Google" sācis vismaz vienā pilsētā
piedāvāt internetu ar ātrumu viens gigabits sekundē (Gbps). Par šādu ātrumu arī
runāts Zviedrijā. Vai vispār šādiem ātrumiem ir kādā jēga, jo tie pārsniedz
parastu datu ierīču spēju "sagremot" šādas datu plūsmas? 

"Lattelecom" optiskajā tīklā ir pieejams ātrums 500 megabiti sekundē (Mbps) jeb
puse gigabita. Ir pieprasījums pēc šāda ātruma. To pieprasa starptautiski atzīti
fotogrāfi, kuri ražo ļoti augstas izšķirtspējas un ietilpīgas digitālas
fotogrāfijas. Viņi maksā attiecīgu cenu, jo tā ir ikdienas nepieciešamība.
"Google"1Gbps internets ir mārketinga akcija, kurai visa pasaule, arī Latvija,
pievērš uzmanību. Praktiskā patēriņa tam vēl nav. Nav vēl attīstījusies nākamās
paaudzes augstas izšķirtspējas televīzija un attiecīgs pieejams saturs. Starpība
starp 500 Mbps un 1 Gbps datu pārraidi ir niecīga, jo infrastruktūra tam jau ir
izveidota. Esam tam gatavi un varam pārspēt "Google" ar 1 Gbps Rēzeknē vai
jebkurā citā vietā! Iekšējā diskusijā sakām, Kanzassitija (kur notiek
"Google"1Gbps pilotprojekts) ir nieks, lūk, Rēzeknē būs 2Gbps! 

Mums jau ir klienti ar šādu vai lielāku ātrumu. Tāds ātrums ir biznesa
klientiem, kuriem ir prasības par maksājumu datu apstrādi u.tml. 

Senāk, lai uzturētu "Lattelecom" pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti, vīri
kāpa stabos un savienoja vai remontēja vadus. Patlaban ir citas prasības, tīklu
uztur informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti. Vai darbaspēka emigrācijas
apstākļos "Lattelecom" spēj nodrošināt sev pietiekamu speciālistu skaitu? 

Strādājam vairākos virzienos. Ar "Baltijas Datoru Akadēmiju", kas ir
"Lattelecom" grupas meitasuzņēmums, nodrošinām telekomunikāciju sistēmu
izstrādātāja "Cisco" jeb telekomunikācijām specifisku zināšanu apmācību. Esam
sertificēts partneris šajā jomā. Iekšēji ir "Lattelecom Akadēmija", kur veidojam
gan vadības, gan tehniskās kompetences. Daudz laika un naudas tērējam
starptautiskās pieredzes pētīšanai. "Lattelecom" eksperti vienmēr seko nozares
jaunākajām tendencēm. 

Vai šie apmācītie speciālisti arī paliek un turpina strādāt "Lattelecom"? 

Ekspertiem ir ļoti interesants darbs, ņemot vērā faktu, ka attīstām jaunāko
tehnoloģiju optikas jomā. Pārraides tehnoloģija un iekārtas ir jaunākās nozarē.
Viens no elementiem, kas palīdz noturēt speciālistus, ir projektu saturs, jo
Latvija ir ceturtā valsts Eiropā interneta pieslēgumu ātruma ziņā, un ekspertiem
ir vienreizēja iespēja strādāt ar šīm tehnoloģijām. Tehniskam cilvēkam tas ir
motivējošs faktors. 

Nesens pētījums norāda, ka esam numur divi vēlamākais darba devējs Latvijā.
Darbinieki arī novērtē sociālās garantijas, gan veselības apdrošināšanu,
apmācības iespējas, gan nomaksātos nodokļus un pārējās lietas. 

Ja runa ir par IT kapacitāti, jāvaicā, kas notiek ar lieljaudas datu apstrādes
projektu? Bija runa, ka "Lattelecom Technology"varētu ieviest IT koncerna
"SAP"izstrādāto ātro milzu datu apstrādes risinājumu "HANA". 

Ir divi projekti šī "SAP" risinājuma iespēju kontekstā. Esam investējuši datu
maģistrālē "Baltic Highway" no Maskavas uz Vāciju caur Rīgu, kā arī uzcēluši
trešās pakāpes (Tier III) datu centru ar sertifikāciju no specializētā "Uptime
Institute". Datu centrs "Dattum" būs vienīgais "Tier III" datu centrs Baltijas
valstīs un Ziemeļvalstīs. Šo divu lietu - datu maģistrāles un datu centra -
kombinācija padara "Lattelecom" par ļoti pievilcīgu partneri dažādiem
pakalpojumu sniedzējiem, kas izmanto datu pārraides risinājumu, lai savus
pakalpojumus sniegtu no Latvijas datu centra un lai tas būtu pieejams ar ļoti
mazu datu pārraides aizturi jeb latentumu. Pat nepārgriezuši sarkano lenti datu
centram, redzam, ka ir ļoti liela interese gan no "SAP", gan citām IT risinājumu
kompānijām, gan no biznesa. 

Nozarē runā, ka telekomunikāciju tīklus arvien vairāk izmanto komunikācijai no
ierīces-ierīce (machine to machine/M2M) un ka vietām jau ierīču skaits, kas
lieto telekomunikāciju pakalpojumus, pārsniegs cilvēku skaitu, kas izmanto
sakaru tīklu. 

Latvijā tas jau ir noticis. Tomēr patlaban M2M komunikācijas dinamika nav īpaši
izteikta, taču paredzam, ka tā attīstīsies. Grupas uzņēmums "Citrus Solutions"
jau ir ieviesis risinājumu "Rīgas siltumam", pieslēdzot skaitītājus. Tas rada
iespēju naktī savākt datus, no rīta tos analizēt, tāpat automātiski izrakstīt
rēķinus. Nav jāsūta cilvēki nolasīt skaitītājus kaut kur pagrabos vai pie
klienta dzīvoklī. 

Šādu datu daudzums pieaugs, un tas izraisīs otru lietu, ka no biznesa klientu
puses pieaugs pieprasījums pēc tā sauktajiem biznesa inteliģences jeb
padziļinātas datu analīzes pakalpojumiem. Vajadzēs sistēmas, kas spēj šos datus
analizēt un atrast kopsakarības, nodrošinot pilnu informāciju biznesa lēmumu
pieņēmējiem, lai no rīta, ieslēdzot datoru, būtu redzami jau vakardienas vai
nakts rādītāji. Arī "Lattelecom" iet šajā jomā, paši sev pērn ieviesām "business
intelligence" risinājumu un datus jau redzam no rīta. 

Ko šāda attīstība nozīmē "Lattelecom" kā telekomunikāciju uzņēmumam? 

Viss telekomunikāciju bizness pakāpeniski kļūst par IT biznesu. Jautājums ir, kā
mainās tehnoloģijas? Ja agrāk tās lietojām desmit gadus, tad tagad, ja nepiedāvā
klientam jaunāko, pēc trīs mēnešiem tevi apēd nākamais piedāvātājs. Ieviesām
jaunu interaktīvās televīzijas lietotāju saskarnes versiju un jau strādājam pie
uzlabojumiem. Nevar vairs pabeigt projektu un vērot, kā tas strādā, ir tūliņ
jāsāk jaunais projekts. 

INFORMĀCIJAI 

Tatarčuks ir bijis "Lattelecom"valdes loceklisungalvenais tehnoloģiju direktors
kopš 2011.gada marta. Pirms tam kopš 2009. gada marta bijis SIA "Citrus
Solutions" valdes priekšsēdētājs un iepriekš "Citrus Solutions" valdes loceklis
komercdirektors. 

Pirms tam strādājis"Bite Latvija"par reģionālo biznesa vadītāju, bijis a/s"Falck
Apsargs" valdes priekšsēdētājs, kā arī citos vadošos amatos šajā uzņēmumā. 

Tatarčuks ir ieguvis bakalaura grādu sporta pedagoģijā Latvijas Sporta
pedagoģijas akadēmijā, studējisLatvijas UniversitātesJuridiskajā fakultātē. Kā
rakstīts viņa profesionālā sociālā tīkla "Linkedin"profilā, Tatarčuks arī
mācījies Rīgas Biznesa skolas biznesa maģistra (Master of Business
Administratiom/MBA) programmā. 

Latvijas Avīze: Diezgan nesmuks dūrieniņš 

Ēlertei bija jākārto eksāmens PSKP vēsturē. Nu un? Man arī 

Vispār jau žurnāls "Otkritij gorod" ("Atvērtā pilsēta") ir patīkams pretstats
žultainajam, pretlatviskajam laikrakstam "Vesti segodņa". Bet reizēm kaut kas
tajā mazliet šķebina. "Kā Sarmīte Ēlerte Maskavā lika eksāmenu zinātniskajā
komunismā", mūs informē žurnāla korespondents Krievijas galvaspilsētā Aleksejs
Stefanovs. Viņš parakņājies slavenā Valsts kinematogrāfijas institūta (VGIK)
arhīvā un uzzināja, ka Sarmīte Ēlerte 1983. gadā sāka tajā studijas, lai iegūtu
diplomu arodā "Kinovedenije" (kinokritiķis-ķe). Un 1988. gadā, kad bija jāsaņem
diploms, Ēlertei izsniedza izziņu, ka viņa studiju laikā sekmīgi kārtojusi
eksāmenus šādos priekšmetos: 1. PSKP vēsturē. 2. Politekonomijā. 3.
Marksistiski-ļeņiniskajā filozofijā. 4. Zinātniskajā komunismā. 5.
Marksistiski-ļeņiniskajā estētikā. Un tikai pēc tam uzskaitīti būtiskie
priekšmeti – mākslas vēsture, literatūras teorija u.tml. 

Viņa guvusi izcilas atzīmes. Nu un tad? Ar labu atmiņu varēja bez īpašām pūlēm
kārtot eksāmenus šajos priekšmetos. Vairākums studentu to vispār neņēma
nopietni. Tostarp arī mana necilā persona. Nebūdams PSKP biedrs, es no 1952.
līdz 1959. gadam studēju ne mazāk slavenās Maskavas Lomonosova universitātes
(MGU) Žurnālistikas fakultātes neklātienes nodaļā. Un man bija jākārto tie paši
murgainie "ideoloģiskie" eksāmeni. 

Aleksejs Stefanovs vēl piemetina, ka Ēlerte, iestājoties VGIK, uzrakstīja
apcerējumu par Maksima Gorkija romānu "Māte". Nu un tad? Viņa varēja izvēlēties
daudz dogmatiskāku autoru. Pats par diplomdarba tēmu izvēlējos "Latviešu
satīriskos žurnālus 1905. gada revolūcijas laikmetā" – tas būtu tīri labi lasāms
arī šodien, bet ievadā, protams, man bija jācitē Ļeņins. Kā tad citādi? 

Ko tad Ēlerte toreiz nogrēkojās? Un kāpēc Stefanovs īpaši atzīmē, ka 1983. gadā,
kad viņa gribēja studēt VGIK, viņai obligāto "harakteristiku" (raksturojumu)
deva "Literatūras un Mākslas" galvenais redaktors J. Škapars (kā zināms, krietns
dogmatisma pretinieks), Rakstnieku savienības partorgs E. Strods un tās proforgs
(arodkomitejas priekšsēdis) A. Vītols. Tas bija tolaik parastais "trīsstūris". 

Vārdu sakot, Stefanovam, rakņājoties VGIK arhīvā, bija viens mērķis – parādīt,
no kurienes bijušajai kultūras ministrei, "Vienotības" kandidātei Rīgas pilsētas
mēra amatam Sarmītei Ēlertei radies "komisāriskais (!) raksturs". 

Tas nu ir diezgan nesmuks dūrieniņš. Nez, kas to pašvaldību vēlēšanu gaidās ir
pasūtījis? 

Prezentēs no stēvijas auga iegūtu saldinātāju 

2013.gada 11.februāris. 

Informāciju sagatavoja Aija Freija. 

Ielūgums 

Trešdien, 13.februārī, pl.14:00 restorānā "Terra", Blaumaņa ielā 9 notiks
prezentācija, kurā stāstīsim par dabiskas izcelsmes no stēvijas auga iegūtu
saldinātāju, tā pielietojumu praksē un priekšrocībām. 

Pasākumā piedalīsies: 

• Dr.Andis Brēmanis 

• MikrobiologsMāra Kropa-Rusoviča 

• Evelin Ojamets, Coca-Cola Baltics Komunikācijas un sabiedrisko attiecību
vadītāja 

Dr.Andis Brēmanis stāstīs par stēvijas saldinātāja izcelsmi un priekšrocībām,
salīdzinot ar cukuru. Mikrobiologs Māra Kropa-Rusoviča skaidros, kā notiek
stēvijas produkcijas ražošana, kādās formās produkcija ir pieejama un kā
lietojama. 

Bezkaloriju saldinātājs, kas iegūts no stēvijas lapām, tiek izmantots arī
dzērienu ražošanā. The Coca-Cola Company pasaulē piedāvā vairāk nekā 30 gāzētu
un negāzētu dzērienu, kas saldināti ar stēvijas saldinātāju kombinācijā ar citām
dabīgas izcelsmes saldvielām. Latvijā pieejami NESTEA zaļās tējas dzērieni, kas,
pateicoties stēvijas saldinātāja pievienošanai, satur par 30% mazāk cukura . 

Lūdzam dalību pasākumā apstiprināt, rakstot: aija.freija@hkstrategies.com vai
zvanot: 67240571 / 29717121 

papildināta -"Imprimatur Capital Seed Fund" investē 200 000 eiro jaunā 3D lāzeru
mērierīču tehnoloģiju uzņēmumā 

(Pievienota 6. līdz 9.rindkopa.) 

Rīga, 11.febr., NOZARE.LV. Riska kapitāla fonds "Imprimatur Capital Seed Fund"
("Imprimatur") investē 200 000 eiro (140 560 latus) jaunā 3D lāzeru mērierīču
tehnoloģiju uzņēmumā "Spatial Initiatives", biznesa portālu "Nozare.lv"
informēja "Imprimatur" partneris Jānis Janevics. 

Viņš norādīja, ka investīcijas plānots atpelnīt trīs līdz septiņu gadu laikā.
"Imprimatur" ir saņēmis finansējumu no Latvijas Garantiju aģentūras pārvaldītā
un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētā Ieguldījumu fonda. 

Pirmais jaunās ierīces testa prototips tiks izgatavots līdz šī gada beigām.
Patlaban plānots, ka līdz 2014.gada beigām produkti nonāks pārdošanā. Produkts
paredzēts eksporta tirgiem, teica Janevics. 

Janevics arī atzīmēja, ka uzņēmums "Spatial Initiatives" dibināts 2013.gadā, tā
līdzīpašnieki ir uzņēmējs un eksperts optikas nozarē Brents Gelhars un uzņēmums
SIA "Eventech", kas ir izstrādājis līdz pikosekundei jeb līdz tūkstošmiljardai
daļai no sekundes precīza laika mērīšanas ierīci, kas ļauj attīstīt augstas
precizitātes mērījumu ierīces un 3D skanerus. 

"Imprimatur" vadošais partneris Latvijā Tobijs Mūrs skaidroja, ka kompānija
"Spatial Initiatives" apvieno vairāk nekā 20 gadu pieredzi lāzeru mērierīču
attīstīšanā un pārdošanā, Latvijā izstrādātu augstas precizitātes laika
mērīšanas elektronikas ierīces, kas tiek izmantotas satelītu izsekošanas
sistēmās ASV un citur pasaulē, un Latvijas Universitāti ar pasaules līmeņa
lāzeru optikas izgudrojumiem. 

Mūrs sarunā ar "Nozare.lv" teica, ka pirmais "Spatial Initiatives" produkts,
visticamāk, būs tālas darbības lāzeru attēlu veidošanas sistēma, kuru pielietos
kalnrūpniecība dažādu ģeoloģisku objektu izpētei, tos skenējot ar lāzeriem un
tad veidojot objekta trīsdimensionālu datu modeli. 

Kā skaidroja Mūrs, Latvijā izstrādātie mērītāji ar pikosekundes precizitāti ir
vajadzīgi, lai veidotu ļoti augstas izšķirtspējas objektu attēlus, būtiski
uzlabojot līdzšinējās ar izrakteņu meklēšanu saistītās mērniecības metodes.
Blakus lāzeriem-mērierīcēm ir vajadzīga attēla veidošanas programmatūra, kas
saliks milzu skaitu lāzera stara "atspulgus" objekta datorattēlā. Tā tikšot
attīstīta Latvija, Mūrs sacīja. 

Kā liecina "Firmas.lv" dati, "Spatial Initiatives" dibināts tikai šī gada
23.janvārī un, kā teica Mūrs, ir pavisam svaigs jaundibināts uzņēmums jeb
"startaps". "Imprimatur" nolēmis tajā investēt, jo atzinis ideju un biznesa
modeli par perspektīvu. 

Kompānijas dibināšanā arī "nelielu" naudu ielicis Latvijas uzņēmējs un "Spatial
Initiatives" valdes loceklis Nikolajs Adamovičš, taču Mūrs teica, ka šo summu
nevarot atklāt. "Tā nav liela" viņš teica, un paskaidroja, ka jaunā uzņēmuma
darbību pamatā finansēs "Imprimatur" investīcija. 

Komandītsabiedrība "Imprimatur Capital Seed Fund" dibināta 2010.gadā. Riska
kapitāla fonda pamatkapitāls ir 3 162 618 lati. "Imprimatur" īpašnieki ir SIA
"Imprimatur Capital Fund Management" un SIA "Latvijas Garantiju aģentūra". 

Līdz šim "Imprimatur Capital Fund Management", kas ir bāzēta Rīgā, Latvijā, ir
investējusi 11 kompānijās, kas piesaistītas no Baltijas, Ziemeļu un Krievijas
reģiona tādos sektoros kā nano-tehnoloģijas, zaļās tehnoloģijas, elektronika,
e-komercija un programmatūra. 

"Imprimatur Capital Seed Fund" ir riska kapitāla fonds, kas sākotnēji tika
finansēts no Eiropas Investīciju fonda pārvaldītās "JEREMIE programmas", kas
tiek līdzfinansēta no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem. 

«Cenšos gan kaut minimāli atzīmēt vārda svētkus, bet ar tradīciju pildīšanu
nekad neesmu aizrāvies. Arī šogad Mārtiņdiena paies, cītīgi strādājot. Diena
izplānota līdz pat vēlam vakaram,» nosaka Mārtiņš. 

«Modes blogeris ir cilvēks, kurš dod padomus un dalās ar pieredzi. Tāpat viņš
reklamē to produkciju, apģērbu, modes tendences, kuras viņam pašam patīk.
Mūsdienās tieši šādi blogeri ir labākais veids, kā reklamēt apģērbu vai
kosmētiku,» stāsta Alīna. 

«Protams, man ir sapņi, kurus vēlos realizēt, bet saprotu, ka ne vienmēr tas
strādā. Esmu apņēmusies šogad iemācīties paļauties un ļauties. Vēlos ļauties
dzīvei, notikumiem, tas, manuprāt, ir jautrāk, interesantāk, nekā plānot un
aplauzties,» tā Aija. 

Loenu netraucēja apkārt esošie cilvēki viņa dusmās bļāvusi uz savu mīļoto un
beigās bijusi tik nokaitināta, ka iemetusi vīrieša telefonu jūrā. 

Jau pirms pāris gadiem dziedātāja Lady Gaga paziņoja, ka slimo ar depresiju un
pat ārstējusies klīnikā, nu zvaigzne paziņo, ka joprojām ikdienā lieto
antidepresantus. 

Aktieris, saglabājot vēsu prātu, centies rokmūzikas izpildītāju nomierināt, bet
nekas neizdevās. 

Aizkraukliete Marina Siņavina šogad beidza mākslas skolu, un meitenes
diplomdarbs bija ļoti neparasts. Simbolos un savdabīgos tēlos atainota visa
Marinas dzīve, viņas domas, sapņi un tuvākie cilvēki. Meitene uzskata, ka viņas
darbi ir savādāki, jo viņa no vienaudžiem atšķiras dzīves uztveres ziņā. Daudzi
apgalvojot, ka Marinai, kura šogad beidza Aizkraukles 1. vidusskolas 11. klasi,
piemīt bērnišķīgums, taču es sarunas gaitā pārliecinos, ka jaunietei vairāk
piemīt pieauguša cilvēka domāšana un spriedumi. Marina ir talantīga, bet tas
neliek viņai justies kaut kā īpaši. “Jā, es protu labi zīmēt. Atceros, jau
bērnudārzā vienmēr kaut ko zīmēju. Pa mātes līniju mūsu dzimtā visi labi
zīmējuši, un es noteikti šīs spējas esmu mantojusi. Taču negribu, lai mani
uztver kā nez kādu mākslinieci, jo tas var negatīvi ietekmēt attiecības ar
draugiem, esmu taču parasta meitene,” saka Marina. 

«Tāda sajūta, it kā man būtu cita cilvēka roka. Es nevaru saliekt pirkstus, roka
ir stīva. Taču ārsti saka, ka ik nedēļu sadzīstot milimetrs nervu, tāpēc 13
mēnešu laikā man būtu jāuzzina, vai atgūšu jutīgumu. Mana plauksta ir nejutīga,
kaut arī ar elkoni un seju ir labāk. Ļoti smagi, ka tā noticis ar manu roku, jo
es nevaru paspēlēt ģitāru,» teica Bono. 

Vilhelmīne: — Mēs ģimenē esam četras māsas, es vecākā. Kad man bija 18 gadu,
mūžībā aizgāja tēvs, un man bija jāpalīdz mātei izaudzināt trīs mazās māsiņas. 

«Oskarotā» austrāliešu aktrise Nikola Kidmena nopēlusi Holivudas filmu
industriju, kurā sievietēm neesot tikpat plašu iespēju kā vīriešiem. 

Neko nepanākuši, vecāki ar amatpersonām džipā sekoja autobusam līdz pagasta
centram, kur braucējus gaidīja pārējie vecāki. 

Kad pēc nepilnas stundas stāstījuma nelaimīgā pircēja aizgāja, ieradās policijas
darbinieks Andersona kungs, kurš bija veikalā, kad pārmeklēja šo sievieti. Viņš
stāstīja, ka sieviete melo — viņa pārbaudītājiem nosaukusi neeksistējošu
uzvārdu, tas policijā pārbaudīts pēc iedzīvotāju reģistra. Arī stāstot par dēlu,
kurš it kā strādājot policijā, nosaukusi pirms sešiem gadiem miruša cilvēka
vārdu. Policists apstiprināja kundzes stāstīto, ka pārmeklēšanas laikā viņas
somā patiešām nekas neesot atrasts, bet tas nebūt neliecinot, ka viņa nav
vainīga. Vēlreiz zvanīju pa Valentīnas kundzes uzrādīto tālruņa numuru, un viņa
atkal apgalvoja, ka dati esot pareizi. 

Nopietnāk sākām trenēties augstskolā. Izveidojās laba kompānija, kura fanātiski
aizrāvās ar vieglatlētiku. Es arī biju viņu pulkā. Kad nokļuvu Dobelē, jau pats
sāku trenēt bērnus. 

Pirms gada aktieris iegāja vienā no Losandželosas mākslas galerijām un nosēdēja
tur vairākas stundas ar papīra maisiņu uz galvas, bet visi galerijas apmeklētāji
varēja ar aktieri darīt visu, ko vēlas. 

Jaciņa sasaucās kopā ar melno žaketi un biksēm, kalpojot kā lielisks koptēla
akcents. Vasarīgs, pozitīvisms un meitenīgi rozā krāsa lieliski piestāv Lilitai
Zatlerei un viņas klasisko tēlu padara mazliet maigāku. Tāpat rozā tonis piestāv
arī Zatleres kundzes blondajai matu krāsai. 

Pēc koncerta teātra darbinieki kā ierasts vairākas reizes paklanījās skatītājiem
saņēma ziedus un aizveroties priekškaram uzsāka svinēt sezonas beigas. 

Berija atklāja, ka režisoram Lī Danielsam esot šķitusi «pretīga» doma par to, ka
aktrise 2001.gada filmā «Monsters Ball» varētu tēlot uz nāvi notiesāta
cietumnieka izmisušo sievu. Taču Berija par tēlojumu saņēma prestižo ASV
Kinoakadēmijas jeb «Oskara» balvu. 

Koncertu atklāja jau ierastā dziesma «Randevu», kura Laima Vaikule dzied kopā ar
Intaru Busuli un Jāni Stībeli, dziesma dažu dienu laikā iekļuvusi klausītāju
sirdīs un palikusi atmiņā, ne velti zālē sēdošie izdzirdot pirmās mūzikas taktis
sāka aplaudēt un dziedāt līdzi dziesmai. 

Šķiet, latvietis ir gatavs noskaust pēdējo centu, ko kāds cits varētu saņemt
vairāk nekā viņš pats,» prāto Ansis. 

Ziņu diktors turpina savu spriedelējumu, aizdomājoties par deputātiem,
ministriem, kaimiņiem, bagātajiem iedzīvotājiem, kuri ir latvieša lielākie
ienaidnieki. 

Ansis vēl piebilst, ka faktu, ka deputātiem ir jābūt bagātiem, nevar ierakstīt
ne Satversmē, ne likumos, bet tas, ka šobrīd deputāti saņem tikpat, cik jebkurš
jefiņš, kurš aizbraucis uz Mensfīldu un raujas par minimālo algu, nav īsti
pareizi. 

Kerija nav pirmā dziedātāja, kura apdrošina gan balsi, gan kājas, Teilore Svifta
pagājušajā gadā apdrošināja savas kājas par četrdesmit miljoniem dolāru. 

Malvīnes kundze ganos devusies jau septiņu gadu vecumā, bet no 16 gadiem atdota
strādāšanai par meitu. Viņa kalpojusi pie kunga, bet bijusi paēdusi un par dzīvi
vismaz atmiņās nesūdzas. Gan atzīst, ka daudz bijis jāstrādā. Tieši no šā laika,
šķiet, augusi arī viņas darba mīlestība, jo šobrīd bez palīdzīgām rokām viena
pati uztur māju, saimniecības ēku, uzrok lauku, lai iestādītu un ravētu
kartupeļus un citus dārzeņus, kā arī ikdienā rūpējas par vairākām vistiņām.
“Savu dzīvi nespēju iedomāties bez raibajām vistiņām, viņām ik dienu visu barību
sarīvēju uz lielās rīves,” nosmej Malvīnes kundze. Lai sargātu savas vistiņas,
viņa ik gadu noorganizējusi, ka kāds noķer vārnu vai vanagu un uzkar par biedu
citiem putniem uz mieta, lai vistiņas netiktu tramdītas. “Mana darba diena sākas
ap pulksten pieciem no rīta un beidzas ap vienpadsmitiem vakarā. Tik daudz
darāmā man šeit ir. Gribas, lai viss ir sakopts un skaists. Pirms kāda laika
domāju, ka labāk doties dzīvot uz pansionātu, bet, kad paraugos pa logu un redzu
šo skaistumu apkārt, kas bez manas gādības aizietu postā, žēl paliek. Pārcietām
vairākus kungus un karus, saglabājām dzimtas mājas, tāpēc par tām jārūpējas arī
šodien. Manas rokas visu laiku prasa darbu,” stāsta māmuļa, kura pagasta sūtītos
kārumus – biezpiena torti un sulu – nevēlējās ēst, jo mūsdienu ēdienos esot
pārāk daudz ķīmijas. “Ēdu tikai to, ko pati dārziņā izaudzēju, jo zinu, ka tas
ir veselīgi,” pamāca Malvīnes kundze. Otrs padoms, kā saglabāt jaunību,
viņasprāt, ir tāds: katru dienu jāmazgājas ārā. “Jau daudzus gadus mazgājos ārā,
ceturtdienās vienmēr sasildu ūdeni un eju pie ceriņiem mazgāties neatkarīgi no
laika apstākļiem, arī ziemā.” 

Česteina nespēja atturēties un komentēja arī aktiera skūpstīšanās prasmi,
pasakot, ka viņš lieliski skūpstās un ir tik ideāls vīrietis, ka tas jau ir pat
kaitinoši. 

Notiekot demokrātiskajām pārmaiņām, vēsture pierādīja, ka līdzšinējā aizbildņu
patvaļa neatbilda jaunāko laiku prasībām un morālām vērtībām. Civilizācijas
attīstības rezultātā tika dibinātas speciālas iestādes, kuras veica īpašu aprūpi
pār bērniem, kontrolēja viņu personisko un mantisko interešu ievērošanu. 

Nākamajā dienā devāmies uz Haidparku. No šā karuseļu parka man palikušas
visspilgtākās atmiņas. Tur ir daudz un dažādi karuseļi, mēs nespējām izvēlēties,
jo varējām braukt, vienalga ar kuru un cik reižu gribam. Tas bija super! Tomēr
bija arī bailīgi, tur bija ļoti augsti amerikāņu kalniņi, kas braucot čīkstēja.
Vairākās atrakcijās bija arī nāves cilpas, braucām arī ar galvām uz leju. Tās
bija neaizmirstamas un neaprakstāmas izjūtas. Tobrīd Vācijā bija ļoti karsti,
tāpēc priecājāmies par visām atrakcijām, kurās varējām atveldzēties ūdenī.
Todien apēdām daudz saldējumu. Parkā satikām arī dažādus pasaku un multfilmu
varoņus, ar kuriem varēja nofotografēties. Līdzās tam varēja vērot arī dažādus
šovus un izrādes, kurās piedalījās delfīni, roņi, papagaiļi, krokodili un citi
dzīvnieki. Man patika arī pirātu šovi. 

Pēc Haidparka devāmies uz termālo baseinu Soltavā. Tur bija vairāki baseini ar
dažādām burbuļvannām, sāls ūdeņiem. Bija arī pāris cauruļu, pa kurām varēja
laisties lejup. Apmeklēt baseinu pēc tik svelmainas dienas bija īpaši patīkami.

Pēdējo dienu skolēni pavadīja Berlīnē. Apskatīja vecpilsētu un skaisto
arhitektūru, kas vietām līdzinās Rīgai. “Šajā pilsētā bērni mani ļoti patīkami
pārsteidza. Viņi sev par piemiņu no brauciena un kopā pavadītajiem gadiem
nopirka vienādus T kreklus un ziedu virtenes, kādas nēsā tropiskajās valstīs.
Turklāt bērni padomāja ne tikai par sevi, bet arī Mārtiņu, kurš nevarēja
piedalīties ekskursijā. Viņi arī Mārtiņam atveda šādu krekliņu, un tagad mums
visiem ir sava pazīšanās zīme,” ar gandarījumu par saliedētas klases lološanu
stāsta Lapsiņas kundze. Viņa smaidot atzina, ka bērni par braucienu bija tik
lielā sajūsmā, ka nolēma tādu atkārtot ik gadu. 

Abas dienas, kopš Kardašjana atgriezusies Amerikā, Džonatans ierodas viņu
apciemot, nesot dāvanu grozus, kuru vērtība ir vismaz 500 dolāru. 

Tāpat Selīnas mīļie uzskata, ka sevis veltīšana darbam neļauj viņai līdz galam
izdzīvot sēru periodu un vēlāk tas atspēlēsies. 

Niks atpūties bārā un vēlāk devies ārā kauties ar citu bāra apmeklētāju, kurš
nav licis dziedātājam mieru. 

Siguldā šarmantajai Veltas kundzei pavērās iespējas aktīvāk nodoties lielajam
vaļas un sirdspriekam – teātra spēlēšanai. Siguldā spēlēja ne vien saimniecības,
bet arī Siguldas kultūras nama dramatiskajā kolektīvā. Vīrs atbalstīja un
palīdzēja kā skatuves strādnieks. Reiz, kad vajadzēja, uz skatuves pat traktors
uzbrauca. Velta bieži brauca viesizrādēs. Aizbrauc piektdien, pārrodas
svētdienas vakarā. Lūk, kur vīram nācās pierādīt pacietību un atbalstu sievas
sirdspriekam. “Bērni gan necieta. Vēlāk Ulbrokā opaps dzīvoja klāt. Izvārīju
zupu, sašmorēju sautējumu, sacepu gaļu. Dārziņā izaudzējām saknes. Pagrabā
netrūka konservu. Divreiz mūžā aiz pārpilnības sagāzās plaukti,” atminas
mājasmāte. 

Inita Krūma: – Jā, turklāt liela. Šeit visu dara skolotāji – ved ekskursijās,
gādā par pasākumiem. Tur mums likās, ka par visu rūpējas vecāki. Vecāki veda mūs
ekskursijās, vecāki gādāja par izklaidēm, gatavoja vakariņas. Novērojām, ka
grieķu vecāki ļoti rūpējas par bērniem. Viņi neļauj ne somas sakārtot, ne gultas
saklāt. Tas bija ļoti liels šoks mūsu bērniem, ka viņu gultas klāj kāds cits.
Šeit bērni ir pieraduši paši par sevi rūpēties. 

– Ko vēl jūs redzējāt un piedzīvojāt Grieķijā? 

Britu dziedātāja Lilija Allena sociālajos tīklos paziņojusi, ka jūtoties labi
pēc samaņas zaudēšanas Notinghilas karnevālā Londonā, ko pirmdien bija
nofilmējis kāds fans. 

Ar Latvijas Bērnu bāreņu fondu uzņēmums «Lido» draudzējas jau vairākus gadus,
tāpēc šogad Valentīndienas noskaņās nolēma aicināt draugus un klientus sūtīt
savu sirds siltumu tiem mazajiem, kuri par to priecāsies un novērtēs. 

Pirmo reizi dzīvē aktrise skūpstījusi vīrieti, kurš bijis precējies un tas lika
vēderam sarauties, viņa sapratusi, ka tā ir filma, ne patiesība, bet nav
varējusi to ieskaidrot vēderam, kurš nespēja neizrādīt nepatiku. 

Ierodoties studijā un saņemot jau pirmo jautājumu no Renāra Zeltiņa, Fredis
sajutās kā pie psihologa un uzreiz iekārtojās ērtāk dīvāniņā, tajā apguļoties un
sākot stāstīt savas divas lielās traumas, kuras viņu padarījušas par to, kas
viņš ir tagad. 

Kā izrādās, viss nav tik vienkārši; ielēcis baseina dziļajā galā, Fredis sācis
slīkt un viņu izvilkuši ārā ar garu koku, kuram viņš pieķēries. 

«Protams, peldkostīms nevar būt par lielu, jo tad pastāv iespēja, iznirstot no
ūdens, palikt bez biksēm,» smejas Tatjana. 

Nacionālā teātra aktrise Madara Botmane ir viena no skrējiena patronesēm, kura
šogad ir nolēmusi skriet septiņu kilometru distanci. Māksliniece nolēmusi
piedalīties, jo nav izpratusi garo distanču burvību un šis bija labs iemesls,
kāpēc atkal pamēģināt to saprast. 

Liktenīgajā vakarā māsas izlēma doties izklaidēties un Kimas lūgumu palikt
viesnīcā ignorēja, zvaigznei bijusi dīvaina priekšnojauta, ka atgadīsies kaut
kas slikts. 

Anistone atklājusi, ka pat astoņdesmit gados valkās bikini peldkostīmus, ja
viņas ķermenis izskatīsies tik labi, lai tos valkātu. 

Kembridžas hercogu meitiņa piedzima 2.maijā plkst. 08:34 pēc Lielbritānijas
laika. Princese piedzimstot svērusi 3,71 kilogramus. Dzemdībās klāt bijis arī
Kembridžas hercogs princis Viljams 

Piedāvāju jūsu vērtējumam četrus modeļus, kas veidoti, ņemot vērā aktuālās modes
tendences: [EX] HE, [EX] SHE, [EX] UNI un [EX] LUMI, kas tumsā spīd. 

Lamara ģimenes locekļi, bērni, draugi steidz uz slimnīcu, lai atvadītos no
Odoma. 

«Pati to uztvēru ar humoru. Kam negadās? Bet manai meitai šis misēklis bija
krietni nepatīkamāks. Ieraugot Elsu, Sāra nobijās,» stāsta Jenny May. 

Pēdējā laikā ir pierasts, ka modes industrijas pārstāvjus apvaino anoreksijas
propagandā. Dizainere Viktorija Bekhema arī nav izbēgusi no šāda lāsta. 

Rudens atnāk ar aukstu laiku, izjūtot ziemas tuvošanos ne visi vēlas baudīt
zeltaino rudeni. Daudzi steidz uz siltajām zemēm smelties saules starus. Tā dara
arī Latvijā atpazīstamas personas. 

Par īpašu svētku noskaņu rūpējās vakara vadītāji Normunds Laizāns un Grēta
Gorjučko, kuri izklaidēja viesus ar dažādu interesantu faktu stāstīšanu par
kazino, jokiem un spēlēm. 

Realitātes šovu zvaigzne Kailija Dženere mīl eksperimentēt ar ārējo veidolu.
Zvaigzne palielina lūpas, eksperimentē ar spilgtas krāsas kosmētiku, toties
frizūras maina gandrīz katru nedēļu. Šoreiz Kailijas izvēle kritusi par labu
klasiskajam karē griezumam. 

Domas par pašnāvību piemeklēja modeli skolas laikā, kad modele no sevis vēlējās
izspiest ārā maksimumu un neizdošanās radīja tukšumu dvēselē, apziņu, ka viņa ir
neveiksminiece. 

Viss ko modele vēlējās, bija, lai to aprij zeme un nāve likās vienīgais
loģiskais iznākums. 

– Esmu agrāk mācījusies angļu valodas kursos. Bet jau pāris nedēļas pēc kursiem
atkal mulsu un nevarēju salikt vārdus teikumā. Piemēram, uz ielas Rīgā tūrists
jautāja, kā nokļūt līdz autoostai. Es jautājumu sapratu, bet apmulsu un nevarēju
viņam atbildēt! Tieši runāt man bija kauns – ka nepareiza izruna un nezināju, kā
salikt kopā vārdus. 

Aktieris ārstējas no depresijas un cenšas pielāgoties šī mirkļa dzīves posmam,
lai veiksmīgi veidotu karjeru un spētu audzināt dēlu. 

Kautrējies, kad kāds redz Tavas pēdas? 

Kaspers Smārts laikā, kad māksliniece strādā, pieskata viņas bērnus, veltot tiem
daudz vairāk uzmanības un mīlestības, nekā tie saņem no sava tēva, dziedātāja
Marka Antonija. 

Holivudā nav nekāds jaunums, ka zvaigznes bieži vien iemīl savus fitnesa
trenerus, aktrise Hilarija Dafa nav izņēmums, zvaigzne sākusi attiecības ar
treneri. 

Abu mediju vadītājs Dilans Hovards norāda, ka neesot plānojis nodot policijai
ierakstu vai atklāt informācijas avotu. Viņš norāda, ka Losandželosas apgabala
Augstākās tiesas izdotais orderis esot pretrunā ar štata un federālo
likumdošanu, kas aizliedz pārmeklēt mediju organizācijas, lai iegūtu no tām
informāciju. 

«Instagram» vietnē publicēts attēls, kas uzņemts viņas un vīra Mārtiņa kāzu
dienā. Pēc foto noprotams, ka Santas līgavas māsa bijusi viņas meitiņa Maija. 

Tetovējums parāda bērnu svarīgumu viņas dzīvē, jo tieši meitas uztur aktrisi pie
dzīvības, liek katru rītu mosties un darboties. 

Aktrise Lilita Ozoliņa no vecuma nebaidās, viņa uzskata, ka tas ir tikai tāds
sīkums. Arī savu nākotni viņa ir izplānojusi, sakot, ka plāno dzīvot pansionātā.

Meditācija turpinās pusotru stundu, kuras laikā tiek iegūts miers, stiprinātas
latviskās saknes, tiek sasildītas sirdis un ikvienu pārņem miera un harmonijas
sajūta. 

Nu ir kļuvis skaidrs, kāpēc dziedātāja Madonna tik ļoti vēlas atgriezt dēlu
Amerikā un savā uzraudzībā. 

Piecpadsmit gadus vecais tīnis pieķerts zem viena no Londonas tiltiem lietojot
alkoholu un pīpējot marihuānu divu jaunu puišu sabiedrībā. 

Visi labākie Anglijas miesassargi strādā karaļnama labā un pasargā prominences.
Grūtāk ir ar miesassargu atrašanu Keitai Midltonei, jo pēc prinča Čārlza pavēles
sievieti drīkst apsargāt tikai daiļā dzimuma pārstāves. 

Pirms futbola čempionāta Ronaldu ziedoja 465 tūkstošus dolāru organizācijai,
kura ārstē bērnus no vēža. 

Lai veiksmīgi aizvadītu «Muzikālās bankas» finālu, netika žēlots arī baltvīns un
sarkanvīns, kuru mūziķi nekautrējās baudīt, saskandinot glāzes gan par «Prāta
vētras» uzvaru, gan citiem māksliniekiem. 

Aktieru pāris Bleika Laivlija un Raiens Reinoldss var pozēt uz sarkanā paklāja,
izrādot savu mīlestību, bet reālajā dzīvē paradīzē ir iestājusies krīze un
aktieri dzīvo dažādās mājvietās. 

Sešpadsmit gadus vecais Preslijs fotografējies Karīnas Reitfeldas žurnālam «CR
Men`s book». 

Kimas Kardašjanas un Kanjē Vesta divus gadus vecā meita Norsa kopš dzimšanas ir
pieradusi pie paparaci uzmanības. Meitenīte divu gadu laikā jau paspējusi no tā
visa nogurt. Norsa aizliedz paparaci sevi fotografēt. 

Kleita eleganti nosedz hercogienes kājas, bet atsedz plecus, kurus faniem
nenākas tik bieži redzēt. 

Izdzirdot baumas par smagu narkotiku atkarību, dziedātāja Igija Azalija nespēja
klusēt, māksliniece portālā «Twitter» ierakstījusi, ka tikko atlidojusi uz
Austrāliju un mirst no smiekliem, jo ir redzējusi rakstu, kurā teikts, ka viņai
ir narkotiku atkarība. 

Aktieris Breds Pits nolīdzis sievai speciālu pavāru, kurš palīdz atgūt svaru un
iemāca aktrisi pareizi ēst. 

Fani visā Lielbritānijā beidzot var uzelpot, jo Kembridžas hercogiene Keita
Midltone ir atgriezusies pie saviem darba pienākumiem. Lai arī pirms laika
cilvēki sāka satraukties, kad Midltone neieradās uz iepriekš ieplānotiem
pasākumiem, Keita ir atpakaļ, turklāt jaunā tēlā. 

Tāpat jurists atklājis, ka Roko jūtas emocionāli nospiests vecāku strīdu dēļ,
bet viņš cer, ka viņi spēs atrast kopsaucēju un izlīgt. 

Reiz dziedātāja izmazgāja zaķi un tas nepaspēja izžūt līdz gulētiešanas laikam,
beigu beigās Ronja aizgāja gulēt ar slapju zaķi un nepakļāvās vecāku vēlmei
blakus ņemt citu mantiņu. 

«Ronjai ļoti patīk fotografēties. Tiklīdz viņa ierauga, ka fotografēju, tā
uzreiz sūta bučiņu, vairumā bilžu Ronja redzama ar tūtiņā savilktām lūpiņām.
Bieži vien nepaspēju nofotografēt, kad viņa jau skrien skatīties fotogrāfiju,»
stāstu par meitu nobeidz Māra. 

Dziedātāja Britnija Spīrsa vienmēr variējusi ar savu matu garumu, bet nekad ne
ar matu krāsām. Šobrīd mākslinieces galvu rotā dažādu krāsu šķipsnas, kuras
zvaigznei liek justies nebēdnīgākai. 

Eštons kā jau pienākas topošajam vīram bija tumšā uzvalkā ar taureni, bet Mila
mugurā vilka vienkāršu baltu kleitu un matus sataisīja ciešā frizūrā. 

Galvenais ASV politiķis kopā ar saviem raidiniekiem un iemīļotajiem cilvēkiem
nokļūs ārkārtīgi smieklīgās situācijās. Kad darba diena ies uz beigām, vēl
atrodoties darba laikā, politiķis noņems nopietnības masku un lieliski pavadīs
laiku, iepriecinot visus skatītājus. Ikreiz būs grūti paredzēt, ko politiķis
šoreiz sastrādājis, jo pieļaujamie varianti eksistē ļoti daudz. Tāpēc tas ir
jāredz savām acīm. TV6 seriāls ļaus uz laiku aizmirst par savām neparastākajām
problēmām un dzīves nepatikšanām. Ja jau pats prezidents tā var darīt, tad par
vienkāršiem cilvēkiem nav vērts pat runāt. Prezidenta prāt, katrs ģimenes
loceklis ir īpašs, jo viņi visi ir apveltīti ar oriģinālo humora izjūtu.
Galvenais, ka viņi mīl pavadīt kopīgu laiku un darīt to maksimāli efektīvi,
neatkarīgi no apkārtējo nopietnības un disciplīnas. Izbaudiet jauno komēdijas
seriālu Trakie no baltā nama no 1.novembra 12:20 sestdienās kanālā TV6! 

Klāt ilgi gaidītā TV šova Lauku sēta jaunākā sezona. Tā pirmajā sērijā saimniece
Valentīna kopā ar šova vadītāju Jāni apceļo Latviju, lai izvēlētos dalībniekus.
TV zvaigzne Violeta arī šoreiz prata izcelties. 

Vienlaikus Gabriele Manfredi uzsver, ka kokteiļu mekā Londonā šobrīd modē
atgriežas klasika, kokteiļi, kuri tika piemirsti, bet tagad ar nelielām
variācijām, bauda savu kāpienu uz slavas triumfu. Piemēram, Manhattan, Negroni,
Old Fashioned. Pieprasīts ir arī tik populārs kokteilis kā Gin Fizz. Vienlaikus
tendences liecina, ka kokteiļi salīdzinājumā ar ēdieniem vairs nespēlē otrā
plāna lomu. Šefpavāra radītie ēdieni var kalpot kā iedvesmas avots jaunu
kokteiļu tapšanā un otrādi – kokteiļi nereti iedvesmo šefpavārus jaunu šedevru
radīšanā. 

Rūdolfs Brēmanis pērnā gada pavasarī draudzējās ar dziedātāju Lieni Šomasi. 

Diemžēl koncerts nenoritēja tik gludi, kā plānots. Brīdī, kad mūziķe paklanījās
saviem faniem, pieliecoties bikses pārplīsa pa vīlēm tieši pa vidu dibenam. 

Liels skandāls šovbiznesa dzīvē izcēlies Krievijā. Miss laureāte savu foto
atradusi uz kapa pieminekļa.Miss Krievija 2010, modele un aktrise Irina
Antoņenko vērsusies pēc palīdzības pie medijiem, kad savu labāko portfolio
fotogrāfiju ieraudzījusi uz kapa pieminekļa kāda apbedījumu biroja
reklāmās.Krievijas mediji ir šokā par dzīva, prominenta cilvēka izmantošanu šadā
veidā."Ar šausmām uzzināju, ka esmu beigta. Mirusi un aprakta," - medijiem
sacījusi Irina Antoņenko. 

Pārējās meitenes atklāja, ka šova laikā viņas Laimu mēģinājušas pierunāt
nedzert, bet tas atkarību mocīto jaunieti nav atturējis - viņa iemanījusies
slepeni iedzert un kolēģu aizrādījumus nav ņēmusi vērā. 

Svētdien mīklainos apstākļos noslīcis Viktors Janukovičs jaunākais (Виктор
Викторович Янукович). 

Pieteikšanās konkursam noris līdz 1. septembrim. Savukārt no 23. septembra
Skaties.lv tiks publicētas 12 konkursa finālistes, par kurām Skaties.lv portāla
lasītāji varēs balsot līdz 20. oktobrim. 

Bruģa segumam visvairāk tiek kaitēts ziemā, kad uz tā tiek bērta sāls. Tāpat tam
kaitē uzsalušā ledus skaldīšana un braukšana ar radžotām auto riepām. Savukārt
vasarā lielākais bruģa ienaidnieks ir zāle, kas spraucas pa tā šķirbām. Taču,
lai cik saaudzīgi arī neizturētos pret ieklāto bruģa segumu, tā ilggmūžība tomēr
lielā mērā ir atkarīga no kvalitātes – izmantotās ražošanas tehnoloģijas un
betona sastāva. 

A. Upīša Skrīveru vidusskolā notika audzēkņu ierindas skate. Tajā piedalījās 9.
— 12. klases skolēni, viņu soļotprasmi vērtēja kompetenta žūrija, kuru vadīja
Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta majors Gunārs Rusiņš. Ierindas
skatē vislabāko sniegumu rādīja 11.a klases audzēkņi. 

Ierindas skate bija obligāts skolas dzīves notikums padomju laikos, tad kādu
brīdi to nepelnīti aizmirsa, nu atkal atdzīvina no jauna. Skrīveros ierindas
skate notiek jau piekto gadu. 

Skolēnu sniegumu vērtēja kompetenta žūrija: Saeimas un Valsts prezidenta
drošības dienesta majors Gunārs Rusiņš, NBS apvienotā štāba priekšnieka
padomnieks rezerves leitnants Ēriks Priedītis, Nacionālās Aizsardzības
akadēmijas sporta katedras pasniedzējs majors Juris Baldiņš, Skrīveru pagasta
padomes priekšsēdētāja Gunta Lisenko un sporta skolotājs Andris Eģītis. 

A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš “Staburagam” stāsta, ka
jaunieši ierindas skatei gatavojušies jau laikus. Turklāt vairākās klasēs
komandiera pienākumi uzticēti ne tikai puišiem, bet arī meitenēm. 

Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta majors Gunārs Rusiņš uzskata, ka
šādas skates ir nepieciešamas, īpaši tagad, kad nav obligātā militārā dienesta.
Tā ir vienīgā iespēja nākamajiem profesionālā dienesta karavīriem iemācīties
darboties komandā, saprast, ko nozīmē pavēles, komandiera pienākumi un
atbildība. 

— Es pats Skrīveru vidusskolā mācījos no 1966. līdz 1969. gadam. Ir ļoti labi,
ka atjaunota šī padomju laikos iesāktā tradīcija, — saka Rusiņa kungs. — Skolās
būtu jāatjauno arī militārā mācība, vismaz kā fakultatīvās nodarbības. Tajās
vajadzētu ietvert arī soļošanu, kas uzlabo bērnu stāju, māca ritmiski darboties.
Skrīveros ierindas skati vērtēju jau vairākus gadus, iepriecina, ka skolēnu
sniegums ar katru gadu kļūst arvien labāks. 

Par labākajām atzina 11.a, 9.a, 9.b un 12.a klases komandu. 

2000. gadā dibinātā kompānija "Pobeda Confectionery" ir viena no lielākajā
Krievijā. Tā atrodas Maskavas pievārtē 35 000 kvadrātmetru platībā un nodarbina
vairāk nekā 900 darbiniekus. Galvenā produkcija - šokolādes konfektes, tāfelītes
un trifeles - tiek eksportēta uz 20 valstīm. 

Noteikts arī aizliegums pārvadāt bērnus līdz trīs gadu vecumam automobilī, kas
nav aprīkots ar drošības jostām. 

Cilvēka izcelsme parasti determinē viņa personīgo identitāti, tātad arī
nacionālo identitāti, kura viņu ietver savā tautā kā komunikācijas pamatkopienā.
Tomēr blakus tam reāli pastāv arī citādas situācijas. Pirmkārt, cilvēka izcelsme
var arī nesakrist ar šo vides un audzināšanas rezultātā individuāli iegūto
piederību savas valsts nācijai. Otrkārt, cilvēks, kas piedzimis un audzināts kā
cittautietis, dzīves gaitā var lēnām ieaugt savas valsts nācijā. 

29.septembrī Spolīša kungs izsūtīja e-pastu, kur tika teikts, ka viņš ir savācis
parakstus, lai pagarinātu parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laiku.
Neviens no komisijas locekļiem nebija starp parakstītājiem un netika iepriekš
informēts, ka tiks prasīts komisijas darbības termiņa pagarinājums. E-pastā bija
arī solījums 10.oktobrī sasaukt sēdi un pirms tās izsūtīt galaziņojuma projektu
komisijas locekļiem. 

6.oktobrī melnraksts netika saņemts, 10.oktobrī sēde netika sasaukta. 

Galaziņojuma darba variants netika izsūtīts arī 11.oktobrī. 

18.oktobrī notika sēde, kurā komisijas locekļi iesniedza priekšlikumus. Arī es
iesniedzu virkni priekšlikumu. Nemaz neiedziļinoties saturā, aicināju
fundamentāli pārstrādāt, pārrakstīt ievadu, trīs nodaļas un secinājumus, kā arī
izveidot secinājumus un sadaļas vienotā stilā, jo pat tas nebija izveidots, un
tikai pēc tam saturiski runāt par dokumentu pēc būtības. 

Es aicinu jūs tomēr pārdomāt un vēl pirms NATO sammita atrast vārdus, kāpēc mums
arī šis sammits ir vajadzīgs. Nevis tāpēc, ka mums ir forša iespēja “pazīmēties”
dažādos CNN un citos masu medijos pasaules līmenī. Kāds labums tiem visiem
citiem? Arī tiem, kuri ir pret Latvijas dalību Irākas okupācijā. Izstāstiet to
mums! Man arī! Es ļoti šaubos par to, ka tas bija pareizs solis. Es domāju, ka
varēja atrast vārdus un veidu, kā palikt NATO, bet nepiedalīties šajā šaubīgajā
pasākumā. 

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien gribu sākt ar līdzjūtības izteikšanu
Ukrainai saistībā ar civiliedzīvotāju bojāeju, kad Doņeckas apkārtnē kaujinieku
raidīta raķete trāpīja pasažieru autobusam. Diemžēl šie notikumi vēlreiz
atgādina, cik saspīlēts un dziļš ir kļuvis Krievijas un Ukrainas konflikts un
cik svarīgs ir darbs, lai sekmētu šī reģiona drošību. 

Labdien, kolēģi! Pateicoties SASKAŅAS frakcijas deputātu jautājumiem izglītības
un zinātnes ministrei Mārītei Seilei, divas nedēļas atpakaļ Saeimas mājaslapā
tika publiskoti dienesta pārbaudes materiāli saistībā ar projekta “Par portālu
www.skolas.lv” attīstību. 

Vistiešākā, jo portāla www.skolas.lv projekts tika skatīts arī koalīcijas
partneru darba grupā par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem. Tāpēc
arī ir saprotama nevēlēšanās meklēt atbildīgos. Rītdien premjere Laimdota
Straujuma vai bijušais premjers Valdis Dombrovskis, ieplešot acis, varēs sacīt,
ka neko nav zinājuši par vējā izkaisītiem miljoniem. 

Līdz ar to es vēlos noslēgt Nacionālās apvienības frakcijas viedokli. Novēlu
jums patīkamu tuvojošos nedēļas nogali. 

Noslēdzošā jeb otrā piramīda ir tā, pēc kuras ārējā veidola tiek atpazīta
Džosera piramīda un viss kapeņu komplekss. Šis būvniecības posms būtiski
atšķiras no visiem iepriekšējiem, lai arī to būvniecību šķir tikai daži gadi.
Būvniecībā izmantotie kaļķakmens un merģeļa būvakmeņi ir atsevišķi apdarināti,
tēsti, tiem ir iepriekšēji piešķirta vēlamā forma jau netālajā akmens ieguves
vietā. Būvniecības gaitā akmens būve ir saistīta ar dažādi sagatavotu cementa
javu, kurā blakus maltam kaļķakmenim ir izmantoti malti gliemežvāki, smilts un
Nīlas dūņas tradicionāliem kleķa izstrādājumiem. Daļa no kaļķakmens satur ģipsi
un šāds jaukts malts materiāls, reizēm arī iepriekšēji apdedzināts, veido
sulfātcementa javas. Tās ir nesalīdzināmi kvalitatīvākas par citām šajā
būvniecības posmā izmantotām un apsteidz pasaules būvniecības praksi gandrīz par
diviem tūkstošiem gadu (Kukela, Seglins, 2012e). 

Diemžēl piramīda un zem tās pazemē izvietotās kapenes tika izlaupītas jau
nepilnu simts gadu laikā kopš tās pabeigšanas. Laupītāji raka pazemes tuneļus un
izlaupīja pazemes kapenes, bet turpmākos gadsimtos cieta ne tikai kapenes, jo
citu kapeņu būvniecībai tika ņemti būvakmeņi no pašas piramīdas un to
ietverošajām būvēm. Pēdējās būtiskākās ietekmes zināmas kopš Bizantijas laika
beigu posma un sekojošiem gadsimtiem, kad piramīdas dienvidpusē tika izveidoti
vairāki padziļinājumi un šeit tika iekārtotas koptu kapenes un piemiņas vietas.
Kapenes tika laupītas arī turpmākos gadsimtus līdz pat pagājušā gadsimta
trīsdesmitajiem gadiem, kad šeit tika uzsākti sistemātiski zinātniski pētījumi.

Pamatuzdevums pētījuma mērķa sasniegšanai bija savākt, apkopot un izanalizēt
apjomīgo faktu materiālu, izslēdzot no tā kļūdainos un šaubīgos mērījumu datus,
kas varētu negatīvi iespaidot pētījuma gala rezultātu. Tāpat svarīgi bija atrast
metodiski pareizo risinājumu, kas ļautu ierobežotas pieejamības objektos iegūt
verificējamus un atkārtojamus datus. 

Sistemātiski ģeoloģiskie pētījumi Ēģiptē iesākas salīdzinoši vēlu, jo valsts
iegūst politisko neatkarību tikai 1954. gadā un līdz tam izteikti dominē tikai
lietišķie ģeoloģiskie pētījumi atsevišķu inženierbūvju izveides un
kalnrūpniecības uzņēmumu attīstībai. Svarīgi atzīmēt, ka vairums no šiem
pētījumu pārskatiem un rezultātiem joprojām neatrodas Ēģiptē un tie nav pieejami
arī pētniecībai. Arī mūsdienās pat pamata ģeoloģiskās informācijas pieejamība ir
visai nopietni apgrūtināta dažādu iemeslu dēļ, starp kuriem nacionālās drošības
un komerciālās intereses ir noteicošās. Papildus ir jāņem vērā, ka valsts
dienestos sagatavotā vai akceptētā informācija ir tikai arābu valodā (bet
vietvārdi - vidusēģiptes dialektā), tādēļ pat dažādu materiālu savstarpēja
sasaite un korelācija ne vienmēr ir iespējama, pietiekoši korekta un zinātniski
pamatota. 

Ārkārtīgi nozīmīgs stratēģiskās un konkurējošās ideju ietvarošanas kanāls ir
plašsaziņas līdzekļi, kas var būt labvēlīgi, neitrāli vai naidīgi noskaņoti pret
kustības darbību. Turklāt plašsaziņas līdzekļi mēdz ne tikai popularizēt,
ignorēt vai diskreditēt kustības definētās idejas, bet arī pārformulēt (reframe)
tās. Prasme atrast sabiedrotos plašsaziņas līdzekļu pārstāvju vidū un efektīvi
organizēt savu mediju darbību ir būtisks kustības panākumu priekšnoteikums. 

Pasaules Sociālā foruma faktors ļauj uzsvērt vismaz divus svarīgus novērojumus.
Pirmkārt, šī foruma organizēšanu veica vairāki salīdzinoši ietekmīgi un
korporatīvas uzbūves ziņā spēcīgi spēki, ieskaitot publiskās varas pārstāvjus.
Piemēram, milzīgu lomu pirmā foruma rīkošanā spēlēja Portualegri pilsētas
pašvaldība, kuru toreiz vadīja kreisā spārna Brazīlijas Strādnieku partija. Šī
pašvaldība atvēlēja ievērojamas naudas summas foruma organizēšanai. Turklāt
forumu ar entuziasmu atbalstīja arī reģionālā (štatu) līmeņa vara, respektīvi,
politiskie spēki, kas vadīja Brazīlijas štatu Rio Grande do Sul, kura
galvaspilsēta ir Portualegri.Ārkārtīgi liela nozīme šī foruma rīkošanā un
ierosināšanā bija arī jau minētai milzīgai hierarhiski uzbūvētai un daudzas
valstis aptverošai sabiedriskajai organizācijai ATTAC un Francijas laikrakstu
korporācijai Le Monde diplomatique. 

Autors arī iezīmējis nepieciešamību turpmāk attīstīt saikni starp sabiedrisko
kustību studijām un divām pavisam atšķirīgām akadēmiskajām nozarēm –
datorpsiholoģijas un datorsocioloģijas teorijām un tīmekļa sfēras un hipersaišu
tīkla analīzi. Mūsdienās pastāv protesta akcijas, kuras radušās tieši IKT
izplatīšanās rezultātā, tāpēc tās nevar būt izskaidrotas ar tradicionālo
sabiedrisko kustību studiju instrumentāriju. Kā tiek demonstrēts šajā darbā,
šādu akciju dalībnieki netiek mobilizēti ar tradicionālo mobilizējošo struktūru
palīdzību. Kaut gan šo jauno protestu formu detalizēta analīze neietilpst darba
mērķos, autors ir pamatojis nepieciešamību šādu un līdzīgu fenomenu izpētē ņemt
vērā datorpsiholoģijas un datorsocioloģijas un tīmekļa sfēras hipersaišu tīkla
analīzes atziņas. 

ITK gadījumā tie ir 2006. gada 25. martā Losandželosā notikušie protesti, jo tie
uzskatīti par sekmīgākajiem un vismasveidīgākajiem no visiem pret HR4437
vērstiem protestiem. Turklāt tie ir bijuši pietiekami plaši atspoguļoti ASV
laikrakstos, kas ļauj apkopot nepieciešamos datus sekundāro avotu trūkuma
apstākļos. 

Analizēt kādas valsts situāciju inovāciju jomā izolēti no citām valstīm nav
lietderīgi, jo šāda analīze neļauj izprast, vai rādītāji ir pietiekami augsti
vai, otrādi, pārāk zemi. Tāpēc, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par esošo
situāciju Latvijā, mūsu valsts dati ir salīdzināti ar kaimiņvalsts Igaunijas
datiem. Igauniju bieži vien piemin kā pozitīvo paraugu, jo tā ļoti daudzās
ekonomikas jomās apsteidz Latviju, lai gan sākotnēji (pēc PSRS sabrukuma) šīs
valstis bija līdzīgās izejas pozīcijās. 

Viesnīca A ir optimistiski noskaņota par nākotni, lai gan intervijas brīdī
tirgus situācija un sociāli ekonomiskais stāvoklis bija ļoti smags. Viesnīcas
vadība uzskata, ka viņi spēj samazināt cenas, vienlaicīgi turpinot piedāvāt
augstu kvalitāti. Par to liecinot fakts, ka pat ziemas sezonāviesnīca, ir
piepildīta vairāk par 60%, kas nav piedzīvots iepriekšējos gados, kad tirgus
cenas bija daudz augstākas. Protams, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem
viesnīcas peļņa ir sarukusi, tomēr iepriekšējos gados uzkrātais kapitāls ļaus
tai izdzīvot grūtajos laikos un nogaidīt, līdz augstā mazo viesnīcu likvidācijas
līmeņa dēļ konkurence samazināsies. Kopumā šī viesnīca savā pieejā ir ļoti
konservatīva, kas arī tiek uzskatīts par tās panākumu atslēgu. Visi lēmumi tiek
pieņemti, pamatojoties uz aprēķiniem un rūpīgu plānošanu, lai gan viesnīcas
īpašnieki atzīst, ka ilgetrmiņa plānošana viesmīlības nozarē tikpat kā nav
iespējama likumdošanas nestabilitātes dēļ. Īpašnieku viedoklis par inovāciju
iespējām centra viesnīcās ir ļoti skeptisks. Viņi uzskata, ka pilsētu viesnīcās
nav iespējas izvērsties ar jauno produktu attīstīšanu, kā arī investīcijas
jaunajās tehnoloģijās diez vai sniegs papildu peļņu. 

Runājot par inovācijām, svarīgi ir saprast, kas slēpjas aiz šī termina.
Pirmkārt, ir svarīgi uzsvērt atšķirību starp izgudrojumu un inovāciju.
Izgudrojums ir jebkura jauna ideja, savukārt, lai izgudrojums kļūtu par
inovāciju, šo ideju ir jāspēj komercializēt. Proti, tikai tajā brīdī, kad
izgudrojums nonāk tirgū, tas pārvēršas par inovāciju. Piemēram, Leonardo da
Vinči izgudrojumi, daudzi no kuriem tika izmantoti vairākus gadsimtus pēc viņa
nāves, paša autora dzīves laikā tā arī nekļuva par inovācijām. Tāds liktenis ir
piemeklējis arī daudzus citus vērtīgus izgudrojumus, kas vienkārši notika par
agru savam laikmetam. 

III posmā turpinās nesadedzinātu mirušo apbedīšana ar galvu ZR, ZZR un Z
virzienā. Bez tam tiek ierīkotas jaunas apbedīšanas vietas kristīgo kapsētas,
kur ieviešas R orientācija. III posmam sākoties, no kapa piedevu sastāva pazūd
kaklariņķi un aproces, sāk izzust keramikas trauki. Važiņrotas pārstāv 4. grupas
rotas, bet vērojama pakāpeniska to skaita samazināšanās. Pēc izmaiņām važiņrotu
elementu tipos III posms ir iedalīts divos apakšposmos. 

Tika veikta fotopletizmogrāfiskā signālu mērījumu sērija sportistiem pirms un
pēc slodzes, kuras mērķis bija noteikt, vai un kādā veidā sportista
kardiovaskulārās sistēma pēcslodzes normalizācijā iezīmējas PPG signālu izmaiņu
likumsakarības. Mērījumi notika izmantojot vienkanāla fotopletizmogrāfisko
iekārtu. Pētījuma klīnisko materiālu ieguva izmeklējot jaunus vieglatlētus
vecumā no 16 līdz 22 gadiem. Kopumā tika apsekoti 40 sportisti. Mērījumi tika
veikti „Daugavas” stadionā sportistu treniņa laikā, PPG signālus iegūstot no
kreisās rokas vidējā pirksta. Mērījumu metodika: 10 sekunžu ilgumā
fotopletizmogrāfiskais signāls tika mērīts pirms treniņa, tad sportists trenējās
savā disciplīnā, piem., skrēja garās distances vai arī lēca tāllēkšanu, un
uzreiz pēc treniņa tika mērīts PPG signāls 20 sekunžu ilgumā. 

Satraucošais skats uz savu postu, savu vilcināšanos un pilnīgo nespēju reizēm
dvēselē uzbur biedinošus nākotnes tēlus, nekad nepazīti kārdinājumi viņai gāžas
virsū ar nevaldāmu sparu. Noslēpumainās, žilbinošās gaismas straume, ielieta
kontemplācija pēkšņi viņai atver acis par to kliedzošo nesaskaņu, kāda pastāv
starp viņas Radītāja neskarto svētumu un viņas kā bezdibens dziļo netīrību un
atbaidošo nejaukumu. 

Pie tam viņu moka pretišķību pilnas mīlestības rūpes: viņa no visas sirds mīl
Dievu, taču neizjūt ne mazāko mīlestības dzirksteli pret Viņu. Kādreiz viņai
likās, tā būtu viņas ikdienišķā maize – visās lietās patikt Dievam, un tagad
viņu neatlaidīgi tirda tā doma, ka viņa ir pārāk slikta, pārāk riebīga, lai
varētu Dievam sagādāt prieku, ka Viņš to nemaz vairs nevar mīlēt. 

Terēzija Viktima: Par Terēzīti lasot, es jau pat dusmojos uz tām karmelītēm, ka
ielika jaunu meiteni istabā, kuru nekad nekurināja. Tur viņa cieta, saslima,
tuberkulozi dabūja un par svēto izveidojās. Nesūdzējās. Pati pirms savas nāves
teica, lai tajā istabiņā vairs nevienu neliek. A viņa pati izturēja, piedzīvoja
savu nāvi I svētumu piedzīvoja, I visu izcieta. Un māsa Martija Stefana arī tāda
bija, likās, viņa tāda bez prasībām. 

Nākamā lielā problēma, ar ko saskārās Baznīca, bija les philosophes jeb
intelektuālās domas virzītāji, ko dēvē arī par ateistiem vai “sekulārajiem
humānistiem”. Tādējādi 18. gadsimta valdošās noskaņas attiecībā uz katoļu
tradīciju un Baznīcu ietekmēja antiklerikālisms, kur pāvests sāka tikt
pielīdzināts kontrrevolūcijai, bet daudzu draudžu priesteri, kuri netika
nogalināti, bija spiesti doties bēgļu gaitās. 

Šeit ir jāpiezīmē, ka arī Terēzes mūža izskaņa risinājās 19. gadsimta teoloģisko
uzskatu un garīgo ideālu iespaidā, un viens no svarīgākajiem nosacījumiem
garīguma pilnveidošanās procesā bija stingri un bez piekāpšanās ievērot askēzi.
Kad Terēze vairs nespēja izpildīt ķermeņa darbības bez sāpēm un izjuta nemitīgu
smakšanu, vēma asinis un izcieta briesmīgas sāpes – tas viss viņai lika lūgt
pārējās māsas lūgties par viņu, jo, kā viņa pati teica, sāpes bija tik stipras,
ka viņa varēja sajukt prātā. Viņa pat lūdza, lai māsas neatstātu indīgas zāles
viņas tuvumā. Vēl viņa piebilda, ka, ja viņa neticētu, tad ne mirkli
nevilcinātos atņemt sev dzīvību. 

Māsas Marijas Stefanas tēvam piederēja lauku saimniecība, ko viņš plānoja
novēlēt savam dēlam, bet abām meitām dot izglītību. 1926. gada rudenī Sofija sāk
iet skolā. Pirmos četrus gadus viņa mācījās Somugola pamatskolā (pirmsskola un
trīs pirmās klases). Pēdējās trīs pamatskolas klases Sofija pabeidz Nīcgalē. Pēc
tēva vēlēšanās Sofija 1933. gadā iestājas Daugavpils valsts Skolotāju institūtā,
kurā viņa mācās līdz 1939. gadam. 

1942. gads Sofijas dzīvē ir lūzuma gads, jo šajā laikā viņā izkristalizējas senā
vēlēšanās iestāties klosterī. Pēc svētceļojuma uz Aglonu Sofija aizsūta uz Rīgas
NBJ klosteri savu pieteikumu par vēlmi iestāties kongregācijā. 1942.gada 16.
oktobrī Sofija ienāk klosterī. 1943.gada pavasarī Sofija gatavo bērnu grupu uz
pirmo Svēto Komūniju. 1943.gada 2.jūlijā Sofija tiek ieģērbta. Noviciātā
uzņemtās novices, kara apstākļu spiestas, strādā ārpus klostera telpām, izcieš
smagus apstākļus – badu, aukstumu, trūkumu. 

Kā jau iepriekš minēts, māsas Stefanas memuāri ir tapuši pēc klostera
priekšniecības aicinājuma klosterī. Klostera priekšniecība saskatīja māsas
Stefanas personā apdāvinātu, Dieva žēlastībām pilnu personu, kas izcēlās ar savu
svētumu, disciplinētību un iekšēju sakopotību. Jebkuram klosterim būtu liels
gods redzēt tieši no sava pulka iznākam lielu svēto. Līdz ar to, klostera
priekšniecība, iespējams, uzskatīja māsu Stefanu par kandidāti uz svētumu,
tādējādi bija jau laicīgi jāsāk konkrētās personas izpēte un informācijas
vākšana, kā rezultātā nāca pavēle māsai Stefanai rakstīt par savu iekšējo dzīvi.
Šajā materiālā ir gan pašas māsas atmiņu elementi, gan arī tematiskās atmiņas,
proti, tās atmiņas, kas visvairāk ir saistītas ar reliģiozitāti un tās
izkopšanu. Šajos memuāros ir arī autobiogrāfijas elementi, kas visciešāk ir
saistīti ar reliģijas lomu māsas dzīvē un centrējas ap kristietību.