text
stringlengths
0
30.1k
Gaužot un vaidot -
Zemāka liktens
Vairs pasaulē nava:
Lūgties tā paša,
Kas tevi kava!
Kas tev atņēma
Tavu tiesu,
Kas tev nospieda
Garu un miesu!
Lūgties, lai dzīvību
Brīdi vēl vilktu,
Nabaga gaita
Par sprīdi vēl ilgtu!
Pirmdzimtas tiesības
Atļaut sev laupīt,
Lēcas virumu
Saudzēt un taupīt:
Mirēji ļaudis,
Mūžīgie nelgas,
Nu jums no asarām
Acis ir velgas.
Raudat sev, raudat, -
Kas gļēvos ies žēlot? -
Cīnīties, krist,
Ļaut sirdij kvēlot!
BIJUŠAIS DRAUGS
Viņš brauca jūrā: jaunus ceļus rast!
Vējš asi pūta, dzina to uz sērkli,
Un gurdi teic viņš: «Krastā vīšu pērkli;
Ak, laime tuvu, vajga to tik prast!»
PESIMISTS
Man mīļāks godīgs pesimists,
Kas dzīves tukšumu nes, zobus griezdams,
Ne vieglis filistris, saukts optimists,
Kurš šķiet, ka, dzīves nastas projām sviezdams,
Viņš visus mezglus ir jau atšķetījis
Tik gudris palikdams, cik agrāk bijis.
FILISTRIS
Brīnums, cik drīzi,
Brīnums, cik ātri -
Vien-divos gados
Filistris tiki:
Nedz brīvi smiekli,
Nedz skaļa runa,
Vispārīgs spriedums,
Atgremu domas,
Nopietnas ūsas,
Prātīgas lūpas,
Deguns miermīlīgs,
Pamatīgs vēders!
Cienība svārku
Sīkākā kroķītē,
Līdz kurpju galiņiem:
Krietn-krietnis tautiets!
Jaunais tavs princips:
«Visur pa godam,
Lēnām, ar apdomu
Veikala lietās!
Nevar ar pieri
Triekties pret mūriem . . .
Dieva liktas valdības
Pamatus šķobīt.»
Aiz viņiem kalniem
Pārdrošais neprāts,
Degošās asinis
Dzesētas - alū . . .
- - - - - - - - - - - - - -
- - - - - - - - - - - - - -
Brīnums, cik drīzi
Ikdienas dzīve
Pāri tev gājusi
Smagiem soļiem!
TĒVIJAS MĪLĒTĀJI
Kas mīlē tēviju, tiem ir savs kakts,
Kur lietū patverties un nolikt galvu;
Tiem miera prāts un maizes rieks par balvu,
Tie maz ko bēdā, lai visapkārt nakts.
Bet vai! par tiem, kas straujāk slēdz to sirdī, -
Tie liktens āmuram ir smēdes lakts,
Tos tēvuzemes sāpes kaļot tirdī -
Bez poēzijas piekaļ tos pie cietas
Pie tēvzem-sienas, rokas top tiem sietas
PRĀTĪGA RĪCĪBA
Es dzirdu, dzirdu: - tagad jau gan
Jūs saprotot, ko dziesma skan,
Ko dziesma skan, ko zvani zvan, -
Bet cik tas palīdz jums, cik man?
Jau pirmais pārsteigums pārskrējis,
Dažs labs pie jaunā puspieradis;
Viens otris vārdiņš pie sirds arī ies:
«Nudien, tas brangi. tur teikts, paties!»
Un paslepšus dažs vēl piebildīs:
«Es cerēju pats to, kaut ne tik drīz -»
Jā, cits pat atklāti teiks: «Nekas,
Bet jāsargās, ak, kā jāsargās!
Tā lieta par strauji maķenīt -
Vai tā nu ir jāuztraucas tūlīt?
Ar galvu jau nevar caur sienu skriet,
Ir taču jāpaciešas mazliet.
Un kas nu tūdaļ pie sirds tā ņems,